A Prophet (2009, Žaks Odijārs)

Fiziski un garīgi nīkulīgais beznacionalitātes likumpārkāpējs Maliks El Džebena nokļūst cietuma dzirnavās, kurā zobus viens uz otru trin divi ultragrupējumi - arābi un sicīlieši. Nepiederība nevienai no konfesijām nozīmē samērā ātru pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma kā arī pusdienas pie viena galda ar erceņģeli Gabriēlu, tāpēc nākas zem mēles pabāzt žileti un novākt sicīliešiem nevēlamu ieslodzīto. Notikumu tālākajā gaitā pār viņu personisku šefību uzņemas itāļu šefs Cēzars Lučiāni, mūsu galvenais varonis iemācas slēgtā tipa iestādē lasīt, rakstīt un apgūst ekonomikas pamatus, lai celtos rangā un tālāk jau šefotu pats.

Šāgada Kannu festa galvenā laureāte, kas mēģina no sevis tēlot Folknera "Gaismas augustā" pārjēdzienošanu (jauktās asinis, reliģiskais aspekts), divarpus stundu laikā tā arī nespēj nākt pie kāda puslīdz konkrēta secinājuma. Odijārs par laimi iztiek bez visa tā stulbā mafijas romantizācijas breda, par kuru es tā nemīlu Kopolas "Krusttēvu" - tur goda kodekss, cēlsirdība un pārējā figņa; režisoram divas galvenās lietas ir izdzīvošana un babloss. Tajā pašā laikā ar piespiedu pasūtījuma slepkavību visa šī cīņa par minētajām divām vērtībām kļūst nevis vēl rupjāka ar traumām un sarkanajām kartiņām, taču iegūst dīvaina patētisma piegaršu. Un lai cik arī es nespētu pārmest "Krusttēvam" to, ko jau pārmetu, taču tur kā reizi nekādas šādas kognitīvās disonanses nav. "Pravietis" līdz galam nepārliecina, un viss.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd./ afigkino