es parasti nesaku neko. ko tad tur var pateikt? augstāk minētā versija par "labāk iedzersim" ir bezmaz sakarīgākais, ko var iedomāties. es gan esmu arī atbildējusi ar "nemīli vis!", "meli!", "kā tu uzdrošinies". bet tās bija īpašas situācijas.
bet vienās attiecībās man sāka teikt tos vārdus apmēram pāris nedēļas pirms es biju spējīga atbildēt. vot tikai no atmiņas pagaisis kā tieši tā situācija toreiz nomenedžējās tik gludi.

sāku domāt par to, vai es esmu bijusi tajā pozīcijā, kurā es atzīstos un man salauž sirdi. sapratu, ka es arī, patiesībā, tā līdz galam neticu vienpusējai mīlestībai. vismaz ne ilgstošai. un vēl tā iedomājos, ka tas laikam neko diži labu par mani neliecina, ja nekad neesmu atzinusies mīlestībā pirmā.