lasu te vienu ļoti krutu antropologu, tiešām revolucionāra un lieliska grāmata
viņš kā saka arī cenšas dod atbildi tam, kāpēc cilvēki karo un izdara noziegumus

ir tāda fiška
lūk, pastāstīšu, kā dzīvoja un ar ko nodarbojās, teiksim, australopiteks
viņš mācēja apstrādāt akmeni
ar šo pašu akmeni rokā viņš gaidīja, kad tuvumā parādīsies kāds zobenzobu tīģeris un zamočīs kādu stirnu - p';ec tam, kad tīģeris bija ieturējis maltīti, australopiteks ar akeni sašķaidīja galvaskausu un apēda smadzenes
pušo tur ir proteīns
gaļu sāka ēst tikai vēlāk, bet sāka
taču visumā jāsecina, ka pirmatnējie pre-cilvēki diezko nebija piemēroti dzīvei mežonīgos apstākļos - paši zamočīt viņi neko nevarēja, arī par atrasto medījumu nācās konkurēt ar visādām maitu lijām un bļaģ sūda grifiem, kuri var iekampt žompā tā starp citu
un pateiksim paldies tiem pašiem zobenzobu tīģeriem, ka ar tiem vēl konflikts un drāma neizveidojās

tāpēc, tikko pirmajiem paleantropiem iestājās saprāts, viņi izgudroja baigo fišku
pilnīgi atklāti un bez problēmām sāka nodarboties ar kanibālismu
cilvēks pirmo iemācījās nogalināt citu cilvēku, nevis dzīvnieku!
mērķis ir vienkāršs - atšķirībā no pārējās dabas, šādi var radīt supersugu, kura vairs nebūs tik ļoti pakļauta apstākļiem, bet vajadzības gadījumā spēs pārtikt no sevis un atražoties
ideāla kaujas mašīna
vēl vairāk - autors apgalvo, ka tieši šis kanibālisma moments ir vispār noteicošais cilvēka psihē
vārdsakot, spēja zamočīt savu sugasbrāli garantē mums to, ka mūsu suga prevalē pār pārējām, taču maksāt par to nākas ar kariem un pārējo gavno

bet te vispār ir daudz kas interesants sarakstīts, it sevišķi par smadzenēm un saprātu