Pārmaiņas pēc paudīšu atšķirīgu viedokli no jau šeit pamanītajiem: man ir būtiski, ka man ir kāds, kam gulēt blakus. Un no tiesas, no tiesas es jums saku: tam nav sakara ar sociālo spiedienu vai sociālā statusa satraukumu.
Esmu vienkāršs dzīvnieks. Turklāt, ar kādu tač' ir jāguļ (c).
No tā vecumposma, kurā ir pieklājīgi izskatīt jautājumu 'būt ar kādu kopā', būt vienai ir gadījies, šķiet, kādu puzotru gadu un vairāk es neesmu iecerējusi šādas pauzes, jo diezgan ātri un nepārprotami sāku novērot pie sevis pazīmes, kas skaidri ziņoja - šitā nebūs aršana.

Posms, kurā es biju 'viena' nav raksturojams ar gruzōnu (tas kāreiz ir posms, kurā aizsākās šis žurnālis teitan) par to, tieši otrādi. Tas bija koši un aizraujoši un es daudz ko jauku sadarīju tāpat - esmu gana pašpietiekama, lai vispār visu varētu darīt viena, - atliek tikai tā nianse ar to blakus gulēšanu.