ld
Ld saspringti skatījās, kā svārsts lēnām šūpojas no labās puses uz kreiso, no labās uz kreiso. Viņai pretī sēdēja Dziļmežā populārais hipnotizētājs Ūpis un deva vadošos norādījumus. Ld šķita, ka viņa lēnām ietinas siltā vatētā pēlī, acis aizvērās, tikai no ārpuses skanēja tāla balss.
- Ko tu redzi, ū?
- Redzu milzīgu pēc siena smaržojošu pļavu. Dzirdu sienāžus čirkstinot. Gluži kā bērnībā, kad...
- Bajāns, kaut kur tālumā nopūtās Ūpis.
- Redzu garausi Zaķi cilpojam pa taku ar marmelādes konfekšu kasti ķepās. Zaķis svilpo...
Ūpis nožāvājās.
- Tagad zaķim pār ceļu pārskrien pele, pele skrien Zemozolu virzienā, taču pēkšņi pagriežas...
- Uz rietumiem?!, pēkšņi atdzīvojās Ūpis.
- Nē, vēl mazliet pa kreisi. Tagad apošņā sēni, paceļ purniņu
- Atpakaļ neskatās? Svars virs 80 gramiem?, ēterā ielauzās eksaltēti jautājumi.
- Tagad mēģina atkārpīt vaļā sūnu, tagad atkal ieraudzīja čiekuru, Ld mierīgi turpināja vēstījumu.
- Protams! Pusmuciņa, divkāršais aksels, un aizejam pikējumā no 140 grādiem!, kaut kur skanēja šņācieni, Manevrs! Ieejam virāžā no sešdesmit pieciem!
- ...čiekurs par smagu, tāpēc...vai, kur pelīte palika?, Ld pēkšņi atvēra acis.
Svārsts vairs nekustējās. Galda otrā pusē sēdēja svētlaimē atlūzušais Ūpis.