turpinot par nibiru tēmu: nekas nemainās

nupat nopirku vecai nabadzīgai alhōliķei hamburgeru ar sinepēm
hamburgers ar sinepēm tika noraidīts, tika pieprasīts kečups, tāpēc nācās nopirkt hamburgeru bez sinepēm, un kečupu jau nozagt pašam no viesnīcas foajē (!!!), uzpilināt virsū, un tikai tad vecā alhōliķe bija gatava ar mani runāt
pēc nepilnas minūtes galvenais varonis sev atkal iebāza kabatā netīru grīdas lupatu
kad tas, bļaģ, beigsies :)
bomžošana un viesnīcu resepšeni ar kečupu

a pa tam, nibiru ir tāds diezgan tīrs broken sword 2 pārfrāzējums, tikai broukensvordā mēs ceļojam apkārt ar meiteni, kas saka "žoržī, vēr iz žaguār stoun?", un tas uzreiz ir piecreiz aizraujošāk

toties ir viens nouhau, kuru citos kvestos neatceros - galvenajam varonim ir maks ar naudu, DAHUJA DAUDZ NAUDAS; tādā mērā, ka pie pirmā sarežģījuma, kas rodas saskarsmē ar citiem personāžiem, tu viņiem pirmkārt momentā bāz maku purnā
spēles veidotāji no situācijas iziet visai savdabīgi - personāži saka, nafig mums tavus papīrīšus, nopērc man cīgas, nopērc man vināru, aiznes man kastes ar smirdošajām zivīm, aizskrien pēc hamburgera ar kečupu, tipa, nauda visu atrisina, bet pastarpināti

savādāk varētu būt augsti konceptuāls kvests, kurā protagonistam būtu pieejams tikai viens objekts - čemodāns ar trīs miljoniem dolāru, nu un tur paši saprotat, līdz pat pasūtījuma slepkavībām