es vēl te izdomāju sekojošo:
teiksim, pēc filmas "dejotāja tumsā" sabiedriskā diskusija bija par tēmu, vai var tā pakārt finālā bjorku, un vai var tā uzņemt kino ar visādām provokācijām
pēc filmas "dogvila" sabiedriskā diskusija bija par tēmu, vai var uzņemt kino kā teātri
pēc filmas "manderleja" diskusiju vairs nebija vispār nekādu, lai arī pēc manām domām tur tika pacelta vienkārši ģeniāla tēma

paskaties, visos šajos gadījumos runa nekad nav bijusi par to, ko režisors vēlas mums pateikt un izstāstīt

lūk, ja paskaidro sev šo efektu, tad par larsa filmām diezgan daudz kas kļūst skaidrs
man, protams, interesantas ir tavas domas, kādēļ tas tā