Baigi atgādina kkur lasīto... Marks Tvens (laikam) savulaik citēja savu sarunu ar kādu zēnu.

Tipa tais laikos bija populāra spēle ar marmora bumbiņām kaut kāda no sērijas, "kurā plaukstā viņa ir?"

Un bija viens puika, kas praktiski vienmēr uzvarēja, Tvens viņam jautāja, kā tas nākas. Un puika teica aptuveni tā:
"- Pieņemsim, ka es saku bumbiņa ir kreisajā plaukstā, un tā tur tiešām ir.
Ja tas puika ir dumjš, tad nākošo reizi viņa būs labajā.
Ja viņš domā, ka es zinu, ka tā būs labajā, viņš atstās viņu kreisajā.
Ja viņš saprot, ka es zinu, ka viņš domā, ka es zinu, ka tā būs labajā un ka man vajadzētu atstāt kreisajā, tad viņš ieliks labajā. Un tā tālāk.

- Nu bet kā tu izdomā, cik gudrs viņš ir?
- Es mēģinu "pieņemt" viņa sejas izteiksmi."

Kas man uzkrita ir, ka lielākā daļa no šādas prātuļošanas ir bezjēdzīga, jo izvēles ir tikai divas.

Pokerā protams ir sarežģītāk, bet kaut kā izskatās, ka princips ir līdzīgs.