Atvainojos, ka jaucos pa vidu, bet man vienmēr ir interesējis šāds jautājums.
Es nesaprotu kā var tik vienkārši distancēties no viduslaiku pieredzes. Viduslaikus Eiropā var uzskatīt kā paraugdemonstrējumu situācijai, kad uz kristietismu bāzētas idejas nāk pie varas. Mani interesē kāda būtu situācija, ja kristietisms iegūtu absolūto varu. Es neņemos spriest par dažādām konfesijām, bet vara kā zināms samaitā. Arī civilizētie luterāņi savulaik atklāja, ka inkvizīcija ir visnotaļ pieņemams reliģiski sociālais instruments.

Un nemaz tās kristietisma konfesijas nav tik ļoti mainījušās laika gaitā, tās pašas vēstriski destruktīvās idejas joprojām tiek piekoptas: Jauno tehnoloģiju noliegšana (prezervatīvi katoļiem, he); Uzskatu neelastība; neiecietība pret citādi domājošajiem; kropla fizioloģijas un socioloģijas izpratne(celibāts ibio) utt.

Es vienkārši nevēlētos būt saistīts ar reliģisku organizāciju, kura postulē visu labo un gaišo, bet tajā pašā laikā tiekot pie varas top destruktīva savā paštaisnumā.

Piebildīšu, ka izjūtu negatīvas emocijas tikai pret Baznīcu, jauno derību pat patiesībā nedaudz respektēju.