vēl noskatījos beidzot filipa klodēla filmu un esmu stāvā sajūsmā tieši par to, cik tur tomēr viss ir pārdomāts - kad sāk likties, ka dzīvē nemēdz būt tik, sacīsim, veiksmīgi pavērsieni, beigās izrādas, ka tas ir tāds taisnības triumfs, un dievs visu redz. 

tikmēr ēterā ir dzirdama sajūsmas pilna stenēšana par fabrisa duvelca otro filmu, a es pat leģendāro pirmo neesmu redzējis, atkal padirsti visi polimēri, nekas, stāv tagad abas divas stekā.