American Gangster (2007, Ridlijs Skots)

Man šķiet, šis ir viens no visneveiksmīgākajiem mēģinājumiem nostāties uz mafiozā kozanostras un nesamierināmā varas taisnīguma konfrontācijas ceļa, kuru ieminis gan Kopola ar "Krusttēviem", gan Maikls Manns ar "Heat". Var arī teikt, ka noziedznieki vairs nav tie, kas vakar bija. Var arī teikt, ka ar raksturiem nekādi. Vēl var teikt, ka trīs galvenie varoņi, acīmredzot, ir filmējušies katrs savā filmā. Lūk, melno bandītu vadonis heroīnists Frenks Lukass (Denzels Vašingtons) pēc bijušā bosa aizbraukšanas uz viņpasauli vienā minūtē pārņem grožus savās rokās, divās minūtēs nodibina jaunus narkotiku trafika ceļus, trīs sekundēs ielaiž lodi galvā neamierināti burkšķošajam konkurentam, pēc tam mafijas labākajās tradīcijās atved no Bronksas uz personisko savrupmāju savu klanu (nē, ne augsti motivētus itāļu profesionāļus, bet baru ar lūzeriska paskata nēģeriem, kas ne īsti ir tēmā, kas notiek apkārt) un pēc tam vispār no filmas pazūd - ko viņam šeit vēl darīt? Ridlijs Skots aiz izmisuma filmē kaut kādus svētdienas gājienus uz baznīcu un pusdienas pie ģimenes galda. Aizraujoši ļoti.

No policista Ričija Robertsa (Rasela Krovs) ir Aizgājusi Sieva, tāpēc viņš Dzer un Neņem Kukuļus, čuvaki, pat Dolfam Lundgrēnam man šķiet ir drusku eksotiskāki personāži! Naudu toties ņem cits ielu sanitārs, kuru tēlo aktieris Džošs Brolins (ments ar daudzsološu uzvārdu Trupo), kurš ievieš kino vismaz kaut kādas dzīvības pazīmes, pie tam visorganiskāk iederas tiešām līdz pēdējam sīkumam izlaizītajā 70-o gadu vidē (par detaļām te ir grūti nestenēt sajūsmā). Un tā nu šis trio dīdas un dīdas apkārt trīs stundas, kamēr pienāk sen gaidītais fināls, par kuru arī varētu pastāstīt, ja vien no tā būtu kāda jēga.   

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino