vēl gadās, ka es abstrahējoties no savas dzīves savos kinoatčotos kaut kādu purgu dzenu
piemēram, kāpēc man mazā filma
wendy and lucy ir tik ļoti personiski tuva
vot
mēs ar savu ex-frau reiz arī pazaudējām suni
un es atceros, kas tad bija mūsu acīs
lost lost lost
bet filma brīnišķīga, nenoguršu to rekomendēt