man tāda veida sarunās pārāk apgrūtinoši meklēt pamatojumus, apstrīdēt un pierādīt, vērpt tur visādus pa pasauli sagramstītus dzīparus. kaut kā intuitīvi jūtu, ir vai nav jāņem vērā. brīžiem jūtu, ka besī, bet uzvērpt par to patiesu konstrukciju liekas lieki un nav arī tās skolas. vienkārši pārņem nomācoša sajūta, ka igra ņe stoit sveč, paralēlie vektori. dažiem raksturīga pilnīgi nepamatota vērtēšanas uzurpēšana. un saliktu teikumu un palīgteikumu meistarīga darināšana nav nekāds džīzas.

acis dinozauram, manuprāt, aug no visām tām grāmatiņām mīkstajos vākos. tas ir tik kaitinoši un uzpūsti. jo es neredzu izšķirības, vai aug no velbeka vai no kaningema, viss shits.