manas zināšanas vispār nepastāv ārpus šī brīža. ja man reinis kaut ko tādu teiktu, tad es tam visdrīzāk nepievērstu lielu uzmanību, bet gan vairāk koncentrētos uz to, kāpēc viņš tā saka, es paskatītos no kāda materiāla viņš tajā brīdī ir veidots, es izdarītu atsauci uz viņa stāvokli, es (ideālā gadījumā, savā stilizētā pasaulē) novestu viņu līdz situācijai, kurā viņš atteiktos no sava pompa un varbūt (mazticami) pateiktu kaut ko tādu, ko viņš tiešām domā, nevis manipulētu ar materiālās pasaules paliekām. pateikt var jebko iespējamu, jautājums ir, priekš kam mums tas ir vajadzīgs. vēl jau protams tas absolūtās patiesības koncepts kura priekšā visas ierunas nobāl, bet lai jau nu kāds mani ar tādu iepazīstina, es pastīšos no kuras puses dīnozauram acis aug