Mans pirmais žurnāls bija "poligons". Poligons man patika, jo tur bija burti bez garum un mīkstinājumzīmēm, tas bija vīriešu dzimtē un sākumā mans žurnāls bija kā literārs darbs par atkritumu poligonu, kurā dzīvo žurkas un žurku karalis aivens un es biju karaliene un visu, kas ikdienā ar mani notika, atspoguļoju caur poligona žurku prizmu. Pēc tam tur kaut kā sanāca, ka to žurnālu likvidēju, bet vajadzēja vietā kaut ko radniecīgu un tā radās svalka - kārtējā misene, kur sasviest visu kā pagadās un visu ko - pērles kopā ar samazgām.