Frost/Nixon (2008, Rons Hovards)

Vispār uzreiz pateikšu, ka esmu diezgan vīlies "Frostā pret Niksonu", "Recount" bija noteikti labāka filma. Problēma te ir pārspīlētajā dramatismā, un ir grūti skatīties it kā vēsturiski ticamu kino, kurā faktiski visa dramaturģija izskatās tik ļoti sadomāta, ka sāk strādāt pret tevi. Filmas atslēgas momentam, kad Niksons vēlā piektdienas vakarā zvana pa telefonu Frostam uz viesnīcas istabu un tam sekojošajam Šekspīru kaislību cienīgajam monologam, ticamības procents ir nulle. Beikona varoņa republikāniskais fanātisms un līdera pielūgsme arī tomēr ir pārspēlēta, nu, viņš pēc fašista kaut kāda taču izskatās. Frosta pēkšņajai nākšanai pie prāta pirms izšķirošās ceturtās intervijas visa šī motivācija arī ir sadomāta, daudz ticamāk būtu, ja viņš piepūlētu savu pakaļu kaut ko darīt lietas labā finansiālu apsvērumu dēļ. A to, divu cēlu plastmasas bruņinieku cīņa. Tas nebūt nenozīmē, ka "Frosts pret Niksonu" būtu kaut kādā ziņā slikts kino, nē, labs un ar saviem knifiem. Man, piemēr, visvairāk patika Niksona reakcija tajos brīžos, kad kāds apkārtnē pieminēja naudu. Kā saka pie mums cibā - "kur ir nauda? man vaig naudu" (c)

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.- / afigkino