aizpērnajā roadtripā divkāršais brauciens cauri Polijai bija tik liels čakars, ka vienojāmies turpmāk pēc iespējas iztikt bez Polijas šķērsošanas. Tur gan galvenās problēmas bija nevis ar cilvēkiem (kaut poļu busiņu šoferi ir pašnāvnieki), bet remontiem, kas bija pilnīgi visur, liekot pusi valsts šķērsot ar 50 km/h, vērojot vienu otrai piekabinātās mazpilsētas un ceļmalās izliktos reklāmas plakātus.

atpakaļceļā bijām tiktāl pārguruši, ka izlēmām nemeklēt nekādu vietu teltīm, bet vienkārši nosnausties kādā autostāvvietā, lai ar rīta gaismu uzsāktu pēdējo brauciena posmu. Piestājām pie kaut kādas mazpilsētas Makdonalda analoga, ieēdām, tad iekārtojāmies mašīnā un centāmies aizmigt. Pēc pārdesmit minūtes klāt pienāca apsargs un palūdza aizvākties. Pārbraucām 50 metrus un pavadījām nakti krustojumā.

(turpceļā Polijā nakti pavadījām pļavas malā, kas izrādījās kāda poļa ābeļdārzs. Tad nu viņš mūs sešos rītā uzmodināja un visu laiku stāvēja blakus, uzraugot, lai mēs ātri sapakojamies un laižamies projām.)