Hunger (2008, Stīvs Makkvīns)
Šis ir patiešām ļoti baiss un, kā varētu teikt, brutofizioloģisks un trūanatomisks kino par 1981. gadā Belfāstas cietumā badastreiku pieteikušo IRA dalībnieku Bobiju Sendsu, kurš pēc sešās nedēļām bez pārtikas arī nomira. Viss pēc patiesiem notikumiem. Lai arī tehniski filma ir uzbūvēta vairāk nekā spēcīgi (meitenes man šķiet gan pārstās skatīties apmēram kaut kur 15.minūtē), man paliek ļoti neskaidra galēja fabula, jo, lai arī par ko Makkvīns savā pirmajā filmā ir centies pastāstīt - vismaz man viņš nav to pastāstījis līdz galam. Ja tā ir par angļu - īru attiecībām, tad tas tik nobraukts temats, ka... Par nolādētājiem torijiem un Tečeri? Arī sen izsmelts jau no Kena Louča laikiem. Ka laiks ir padarījis visus par dzīvniekiem, gan ieslodzītos, gan brutālos policistus, gan IRA biedrus, kas pēc tam šos pašus policistus viņu māšu acu priekšā? Man šķiet, tās visas ir tikai mānīgas trīsas uz ūdens virsmas. Un, ja es pareizi esmu uztvēris alegoriju filmas vidusdaļā, tad šī filma ir par to, ka mēs pārdzīvojam par Kristus ciešanām arī tad, ja pašam Kristum neticam. Kaut kā tā. Katrā ziņā ļoti neordinārs kino.
in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / a hvz / afigkino