un tagad - diskotēka
dc++ vakardien aizrāvos ar viena lietotāja pleilisti
kur bija cranes kaut kāds 86-ā gada ārprātīgs industrial albums (pirmais diskogrāfijā, izdots kasetē only)
un cita starpā throwing muses albums "the real ramona", kas ir ļoti labs ieraksts
lūk, šī dziesma man vienmēr ir likusies baigais hīts:
throwing muses - graffiti
tiesa, kad tā sāk spēlēt rifus, kungiem capičam un kosmonavtovičam atslēdzas vestibulārais, esmu pārliecinājies

vēl izlasīju ļoti interesantu materiālu par joy division plati "closer", ka tur visas ar to saistītās šizas autors ir ieraksta producents, narkomāns un slikts cilvēks mārtins henets. tobiš, pašiem joy division dalībniekiem šī plate ļoti riebās, viņi uz to momentu ar šo materiālu gribēja jau spēlēt stadionos, respektīvi, spriežot pēc tā, ko rakstīja bernards samners, grupai "closer" laikos bija jāizklausās aptuveni pēc "the cure in orange"'86. a tur nesaprotams minimālisms un ņihuja. kaut kādā momentā henets pat apkuri esot atslēdzis studijā, lai viņam nepiepistos ar jautājumiem, bet visi ietu mājās. vienīgais priecīgais moments bandas dalībniekiem - ka albums "unknown pleasures" ir vēl sliktāks.

plate ir tik nomācoša un depresīva tāpēc, ka ar katru nākamo dziesmu henets lika kērtisa vokālam virsū aizvien lielāku telpu, kamēr jau vispār bija ne no zemes šīs.

pats galvenais, ka es laikam lieliski saprotu, ko joy division dalībnieki tajā laikā gribēja, paklausieties albumu "still", dziesmas "ice age", "glass" vai "something must break", TAS PALIEK ĻOTI SAPROTAMS.