tur nevis garlaicīgi, tur, ja daudztiražētās "california dreaming" vietā ieliktu kādu pink floyd grāvēju, vispār noteikti vajdzētu aiziet un filmu atspārdīt ar kājām par mēģinājumu parunāt ar miljoniem nemotivēti pārgudrā vokālā
vai nu bikses uzvelciet, vai nu krustiņu noņemiet, aha
tas kļuva kaut kā acīmredzams pēc tam, kad no viņa kādas filmas astoņas redzēju, visas šīs zamaškas ar visādiem kinopaņēmieniem mēģināt pierunāt skatītāju uztvert kino Asociatīvi (kar vaja gadījumā - jobanijs kauns), bet pēc tam jau viņš pats visu saprot, lūk, in the mood for love jau skaties kā kino, nevis algebras grāmatas lappusi numur simt piecdesmit septiņi

sc lietotājs prtg arī, lūk, nerubījas, ka sands of time insaideri uztver tikai kā iedvesmojošu episku kinokadru slaidšova demonstrāciju, kuras stāstā pārstādīsim kāju amputētās galvas vietā, un paskatīsimies, kas sanāks, может, я сойду за умного, nē, tur, lai reāli skaisti un kruta rotaļātos ar klišejām tev gajam medinam jābūt. un tas, lūk, arī ir - drausmīgi talantīgs režisors nezin, no kuras puses iedarbināt lokomotīvi, labi, ka vismaz pimpi mēģina viņā iebāzt, es to tiešām augsti vērtēju.