Chop Shop (2007, Ramins Bahrani)

Pat nezinu, kā iesākt rakstīt par visu šo postneoreālismu. Alehandro ir mazs puika, kas Ņujorkas nabadzīgā piepilsētā (?!) cenšas nopelnīt kopā ar savu vecāko māsu naudu labākai dzīvei. Labāka dzīve - lietots furgons, kurā varētu dzīvot, braukāt un pārdot hamburgerus. Mazais Ale palīdz labot automašīnas servisā, māsa strādā sabiedriskās ēdināšanas iestādē pa dienu un vientuļās automašīnās ielas malā - pa vakariem, tikai to neviens nedrīkst zināt. Ir grūti šādi ar vārdiem izstāstīt, cik spēcīgu dramaturģiju tas veido - filma ir tīrs de Sika (mans mīļākais itāļu režisors), tie, kas ir redzējuši "Velosipēda zagli" un "Shoe-shine" noteikti sapratīs to labāk, nekā tie, kas nav. Ka runa jau nav par sociālajām problēmām, bet par sapņiem un izdzīvošanu, par gadiem, kurus var izdzēst rūsa uz furgona sienas.

Ir saprotams arī, kādēl krutākajam kinokritiķim R.Ebertam tā ir viena no gada filmām (tiesa, viņam vienīgajam) - Holivudai ik pa laikam nākas uzgāzt uz sakarsušajām galvām spaini ledusauksta ūdens, vienkārši šis ir tas gadījums.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / ļ.labi / afigkino