Filmas sākumā mums ekrānā rāda Brūsu Villisu ar investīciju maisiņiem zem acīm, kurš uz korespondenta jautājumu, vai viņa dēls ir dragdīleris, atbild sagurušā balsī "galvenais ģimenē ir audzināšana" un palūdz regresīvajai žurnālistikai izvākties no. Vēl filmā parādas Šarona Stouna, kas izskatās nedaudz labāk, taču uzreiz ir skaidrs, ka vazāšanās pa Holivudas paviljoniem pēc trīsdienu (nedēļu?!) viskautkā lietošanas var beigties ar, lūk, šadiem neprognozējamiem rezultātiem.

Tagad par pārējo. Ja uz pašas filmas postera zaigotu uzraksts "inspired by Arthur Doubouck", neviens īpaši nebrīnītos. Mūsu jaunie varoņi ("redziet,kādi deģenerāti!", sajūsmā sten buržuju prese) izskatās nevis pēc alfa suņiem,bet gan gamma infuzorijām tupelītēm ar elementiem no delta cērmēm. Bagāto dīkdieņu dzīve privātajos marihuānas dendrārijos vieš tikai vienu domu - jo ātrāk viņi viens otru apšaus (vai pārdozēs, tādiem daudz nevajag), jo labāk, tomēr režisors pavisam negaidīti mums mēģina ar urbi braukt acī, lai spiestu asariņu - nopietni, Džastinam Timberleikam dramatiskā, bļ, loma. Ko pēc tam vēl var vēlēties? Finālu, kurā superdragdīleris dodas uz Meksiku sevis un zudušā laika meklējumos? Par to man pat pasmieties nav spēka, atvainojiet.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / iced shit /  otrreiz nesaņemtos /  apm.ņurd. /  afigkino
.