nē, es par dēla izdarībām gandrīz neko
man tas interesanti šķiet: nu jā es par eidi iedzeru simts gramus, par viju nē, jo, kad aizgāja eidis, man likās, ka ir aizgājis tev reāli tuvs cilvēks, kas varēja gan sasmīdināt, gan asaras acīs, pa īstam; kad aizgāja vija, vienkārši nomira laba aktrise. tās ir manas pilnīgi godīgas domas, kādēļ man būtu jābūt liekulīgam kaut kā priekšā? kādēļ kad "pārdzīvo visa nepateicīgā valsts", man, lūk, būtu jāpārdzīvo par to, par ko es nepārdzīvoju?!