Nu, biju nupatās kā francijā vienā komiksu veikalā. Tāds Mola Rozes lieluma grāmatveikaliņš tikai komiksiem. Pie tam, ņemot vērā ģeopolitisko lokāciju - tikai franciskajiem un itāliskajiem. Ak jā, skatlogā bija vēl dažādas action figūriņas.

Es principā saprotu, ka komiksi nav domāti tikai bērniem (gribējās izmest: bet gan arī lieliem bērniem, bet svītrojiet - tā būtu kacināšana). Tur bija dažnedažādi arī detektīvkomiksi, arī adult komiksi, horrori, utt.

Bet kaut kā tas viss absolūti nemaz nevilina. Un īstenībā, saulainajā padomju bērnībā man bija iespēja trīsošām rociņām turēt rokā 1-2 ārzemju komiksus. Jā, tobrīd tas likās interesanti. Bet arī uz brīdi tikai. Un ja es salīdzinu ar jebkuru grāmatu, ko tai laikā esmu lasījis, tad no grāmatām es vēl ko varbūt pat varu citēt. No komiksiem - 1-2 bildītes atceros.

Nu garlaicīgi viņi ir, it īpaši tie seriālie, ar galveno varoni. Varbūt man nav trāpījušies krutie kaut kādi, bet man kaut kā škiet, ka mana fantāzija ir labāka par mākslinieka zīmēto. Man, ar nelieliem izņēmumiem, arī diezgan ātri bērnībā tīri labāk sāka patikt grāmatas bez bildēm.