izstāstīšu
es pirms dažām dienām redzēju sapni, viskrutāko sapni savā dzīvē, kuru kā jau visus pa īstam krutus sapņus ir baigi grūti pastāstīt, bet es meģināšu (tikai sekojiet vārdu intonācijām)
tātad

šis sapnis bija kā filma, kuras sižeta autors esmu es, it kā nē, bet kas tad cits, ja ne es, ja tā padomā šajā sižetā visi notikumi norisinas pēc "vienrokainā bandīta principa"
tas ir tāds princips, kad sasniedzot, piemēram, zināmu stadiju sižetā, kad ir kaut kam jāmainās, ir trīs opcijas, kam ir jānotiek tālāk, un tās tiek noteiktas pēc nejaušības principa - mēs paraujam vienrokainā bandīta rokturi, un mums izbirst viena no trijām
tkai šeit šīs trīs opcijas pastāv visur, lai arī ir stingri definētas, tu vienkārši pats ierobežo to skaitu
nu, "mamma", "uzkārt", "veļu" vai "meita", "pakārt", "tēvu", jūs saprotat. "dēls", "nokar", "roku"

šādā gadījumsakarību veidā sižets var likties diezgan haotisks un bezjēdzīgs, lai arī es liekot roku uz sirds apgalvoju - tas ir vairāk nekā jēgpilns un loģisks, daudz jēdzīgs nekā galvā izdomātais monumentālais storijs, vienkārši tukšumu star šiem visiem nosacījumiem tu aizpildi ar kinovalodu, un es pat nevaru izstāstīt KĀDS KAIFS ir to darīt
man personiski sanāca 30-o gadu melnbaltā filma par sievieti, kas iepazīstas ar vīrieti, taču slepus no viņa piedalās psihiatru eksperimentos naudas dēļ, kuru laikā kļūst par pavisam citu cilvēku
šāds sapnis vispār ir naturāli okults ikspīrienss
pateikt var tikai kirilicā - это не страшно, это жутко, это морок