nostījos diženā franču režisora bruno dimona kino "jeannette", tas ir mūzikls par žannas d'arkas bērnību un jaunību

domāju, indiešu skatītājiem varētu ļoti patikt kino ar dziesmām un dejām, lai arī viņiem varētu būt vairākas mulsinošas lietas

teiksim, tas, ka dziesmas pārsvarā ir astoņgadīgās žanetes sarunas ar dievu

un dejas bieži vien ir bērnu pogo zem death metāla

zinu, ka par to visu ir ļoti daudz negatīvas kritikas (iespējams, no kristiešu pasaules, kurai žanna ir viens no simboliem, lai arī te režisors drīzāk pasmaida nevis pasmejas par konfesijām)

ko varu teikt, vairāk tāda kinemotagrāfa, kas nelīdzinas nekam citam