izlasīju sporta ziņu jaunumu par to, ka neapolē gatavojas uzcelt skulptūru argentīniešu futbolistam djēgo maradonam
kādēļ vispār ir vajadzīgas skulptūras? kāda ir to nozīme?
varbūt raiņa skulptūras nozīme pie katedrāles ir tāda, lai mēs atcerētos garām ejot šīs viņa pāris dzejas rindas, ko zinam, pie tam neuztaisot no viņa otru hosē marti? tās ir sarežģītas attiecības pašiem ar savu vēsturi

tos gadus, kad maradona spēlēja sicīlijā, sievietes viņa fotogrāfijas novietoja blakus dievmātes statuetēm. es neesmu napoli līdzjūtējs (a sērijā vienmēr esmu par romu), taču brīnišķīgi zinu, cik ļoti daudz šis cilvēks nozīmēja visai pilsētai, un domāju, ka dzīves laikā to neaizmirsīšu. vēl dīvaināk būtu domāt, ka to aizmirsīs paši neapolieši. viņiem par to nav jāatgādina

nila plusos laikam varam pieskaitīt elektriskos monitorus sabiedriskajā transportā
ko mēs tajos varam aplūkot
1) vārda dienu gaviļniekus pēc jaunākajiem socioloģiskajiem pētījumiem
2) autoparka šefu, kas ir nofotografēts abrenes ielas depo dubļos
3) īsas un tupas animācijas filmas
4) sevi. mūs filmē kamera, esmu televizorā!
5) sānspoguli imitējoša kamera ar divu sekunžu dīleju (personiski man uz viņu skatīties ir visinteresantāk no visa pārējā piedāvājuma, pensionāriem, šķiet, ne pārāk)

Nothing on the top but a bucket and a mop
And an illustrated book about birds
(Meat Puppets "Plateau")

apliecinu, ka tas tā arī ir. teiksim, montanas štata ugunsdzēsēju tornī elektriskajā spēlē "firewatch" pirmais, ko es atradu, bija ilustrētā grāmata par montanas putniem.

par putniem runājot, mēs te nereti redzam, kā divas vārnas, zigrīda un gunārs, pavasarī sev būvē ligzdu
izskatās šausmīgi. no sākuma gunārs laikam izlēma būvēt mājokli viens
viņš lidoja pie mums uz parku pēc materiāliem, vārnas būvējas ne šeit, bet laikam deviņstāvenēs
un gunārs apzinīgi nesa uz turieni knābī sīkus zariņus

kamēr viņam uznāca depresija

depresija izpaužas tā, ka viņš it kā savāc visas tālākajā periodā nepieciešamās komponentes, taču tā vietā, lai lidotu uz bāzi, apsēžas uz žoga un nomet visu uz zemes

kad vārnai uznāk depresija, beidzot atlido dzīvesbiedre
ne viena. atvainojiet mani par humora seklumu un kopējo garīgo idiotismu, bet mums likās, ka zigrīda atlido kopā ar sievasmāti.
kas sāka bļaut uz lielo vārnu tā, ka gunārs nedaudz abstrahējās

abstrahēšanās izskatījās sekojoši: zigrīda ar radinieci sēdēja vienā kokā un gruzīja, gunārs sēdēja otrā, pie pirmā ķērciena pagrieza abām muguru, un pēc tam šādi atmuguriski sāka virzīties tālāk projām pa koka zaru

taču beigās viss ir labi. zigrīda mīl gunāru, un ar savu piemēru demonstrē, kā ir nepieciešams vākt zarus un transportēt tos uz jaunajām mājām. gunārs cenšas.

like