a kanādas kausā hokejā, vai kā viņš tur tagad saucas, beidzot no sirds var par kaut ko pafanot

par  no bērnības!

vakardien iegādājos pirmo elektrisko bārdas dzenamo aparātu dzīvē, līdz tam visu mūžu biju skuvies ar žileti, bet zajebal man šis process
intereses vadīts, noskuvu bārdu divreiz dienā, un gatavojos iziet uz trešo kreštestu, taču vispār kaut kā pietrūkst

noslēdzot jautājumu, kādēļ gan es tik ļoti mīlu nīla henona mūziku, ne tikai tās 30 sekundes, kas ir father ted ievadam

ou, eiropai himnu nekādu nemaz neatskaņo
lai arī, kādu lai atskaņotu
ar mums kopā zdeno hara, erhofs un dievs!

upd: gaboriks! viņš šādus štancē uz konveijera
upd2: tā ir trešā reize, kad no keina maiņas aizskrien divi uz viens, divi uz nulli?!
upd3: nu, intencionāli viņš tur figačīja ripu ar savu organismu, piekrītu tiesnešu lēmumam
upd4: koncentrācija, džeki. KANĀDIEŠI, KAD ZAUDĒ, ŠĀDUS GOLUS NEKAD NEIELAIŽ
upd5: pēdējais dzīvē, ko rīgas dinamo hokeja līdzjūtējs var izdarīt - dīkt uz tiesnešiem, hokejs ir spēle varoņiem, nevis ņerkstētājiem, bet es tomēr padīkšu. ja es vismaz telebildē redzu pārkāpumus laukumā koeficientā 5:1 no amerikāņu puses (pēc otrā gola viņiem drusku aizbrauca nervi), s kakova huja izlīdzināt minūtes