es virtuāli ilgojos pēc tā samērā īsā laika posma cilvēces vēsturē, kad cilvēkiem piederēja Īsta Brīvība
tu varēji būt labs dzejnieks un ģeniāls okulists
labs orators un sūdīgs kareivis
fenomenāls detektīvu romānu autors un ne pārāk eģiptologs

tu varēji darīt visu, kas vien tev ienāk galvā, un kas tevi aizrauj

to: zhora

jūs visu laiku aizmirstat par to, ka mēs cīnāmies par savām tiesībām, nevis "jūsu" tiesībām, kas gan tas ir par idiotisku sadalījumu mēs un jūs
progresīvie heteroseksuāļi ir par to, lai viņu bērnus, ja gadījumā viņi izrādīsies ne superdzimtas ultraturpinātāji, nečmorītu skolās un neliktu viņiem iet to pašu elli, kuru jums nākas iziet. tici man, cilvēki ļoti mīl savus bērnus.

reizēm patīk papļāpāt ar mūsu lauku arājiem
- desmit tūkstoši par tehniku, un neiet
- divdesmit štukas atdevu baltkrieviem, bļa (par traktoriem)

nē, pirms gadiem desmit es vēl saprastu, bet tagad
vienkāršam vidzemes zemniekam pēkšņi ir desmitiem tūkstošu eiro
tipa, slikti ir tad, kad viņi nepelna,kā limbažu piens