cenšos izskaitļot, kādēļ pāris latviešu zemnieku pēkšņi nespētu samesties kopā un raw piena vietā sākt ražot putukrējumu
kādas izmaksas sastāda putukrējuma galējo cenu
šķiet, piena pārstrādē ir tikai viens tehnoloģiskais etaps, kas nav daudz, tas nav ražot automašīnas. plus algas, sociālā nodrošināšana, zeme ir sava, vispār jau laikam vajag nevis divus, bet simts divus zemniekus ar savu a/s, plus iepakojums, plus loģistika. loģistika mūsu valstī ir tūkstots kilometru pa diognāli, ne pārāk iegriež, te nav vācija vai francija. ja ir pietiekoši daudz piena, var figačīt sieru, sviestu, saldējumu
zemniek, kur ir tava problēma?