Novembris 2024
|
|
|
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
29 |
30 |
|
9.4.16 09:05
no mīļākajām dziesmām pasaulē
xxx
9.4.16 09:43
pārdomas par remontu, kuru nav iespējams izbeigt, tikai uz laiku apturēt
par vannu un podu es pārāk neparījos, viņi divatā velk zem pāris sotakiem, tas ir tā jautājums ir par trubām, ar kurām ir notikusi ņevedomaja hujņa, un kad tu atver ūdeni vannā, tas paralēli sāk tecēt vēl kaut kur, un tā visur nē, moš tikai krāni ir novecojuši, taču neliekas, ka tikai krāni
9.4.16 11:42
pēkšņi piefiksēju, ka japāņi "animē" izrunā tāpat, kā mēs, arī saka vienkārši "animē", a es domāju, ka tur tam ir kādi četrdesmit sarežģīti nosaukumi
9.4.16 17:31
biatlons
ā, tad čempionu gonkā meitenes izvēlas džekus, nevis otrādāk?* nu, tad itālietes, protams, visnaglākās, dora savāc martēnu, bet karīna oli joli. un kā pret to cīnīties? )
*iedomājos tādu drūmu dorotiju vīreri ar "šeit jums nav diskotēka"
9.4.16 18:07
kādēļ gan vieni marinēti šampinjoni ir labāki par citiem it kā tur vispār vienai marinēšanas tehnoloģijai būtu jābūt, bet daži labi, it sevišķi no dārgā gala, mīl povijobivatsa, tur kaut kādi ķiploki uzrodas, tas ir pizģec
vēl mēdz ražot konservētus nemarinētus šampinjonus, es vienreiz pārpratuma pēc nopirku, un tālāk man vienīgais jautājums pasaulei bija "kāpēc" es nezinu, ko vispār var iesākt ar konservētiem šampinjoniem "savā sulā"
9.4.16 19:39
par fubolu
kamēr es te mirkšķināju ar acīm, skatoties savas komandas projobu visam un visiem, tikmēr palermo lido ārā no a-sērijas itālijā kā tas ir iespējams, viņi taču pārdeva dibalu juvei par miljardu. viņi neko sakarīgu nenopirka vietā?
upd: vai varbūt tas ir kaut kāds ambīciju trūkums, lūk, palermo, udinēzei, franču nantei un havrai, izaudzināt top spēlētājus, pārdot, un pēc tam likt uz visu nikolaju, tā pati angļu vesthema it kā arī ar to pašu pēdējos desmit gadus nodarbojas, bet vismaz turas līgā, un neslikti turas
9.4.16 21:52
par sāpēm un psiholoģiju
pirms divām nedēļām pārsitu sev ahilleju. kas nezin, tā ir cīpsla virs papēža. kaut kā stulbi, pret krēsla kāju, es vnk nejutu sāpes, kad tas notika, jo biju ļoti nikns, cik tupa gan tas notika pēc tam es par to aizmirsu. un nostaigāju uz darbu divas nedēļas, ok. es neko nejutu, jo par to nedomāju. tagad es atcerējos, man vajadzētu vati uz kājas nomainīt un, bl, KĀ ES TO ATCERĒJOS, es nevaru vnk paiet. uz priekšu
|