square enix, varu jūs lamāt mūžīgi, bet kā gan jūs est trāpījuši desmitniekā un sirdī
life is strange ir neizsakāmi brīnišķīgs, tāda sajūta, ka tas ir ar vienu rokas daļu sarakstīts no pirmā longest journey lingvistiskās un ne tikai bāzes - termini arkādija, vortekss, meiteņu draudzība un solidaritāte, spiediena trubās regulēšana iznākot mo mājas - tas viss nezvana zvanu?
taču tam nav nekādas nozīmes
kam lai uzticas? katrā šādā spēlē jābūt savam braienam vesthausam
un katrā šādā spēlē kāds iešaus jūsu labākajai draudzenei fionai lodi ribās - lai es vairāk tad morāli uzticējos nevis fionai, bet gan ieinteresētajam kolēģim kafejnīcā
maldi!

vienīgais, kam patiesībā var uzticēties, ir tikai draudzenīte!
life is strange kaut kādā ziņā mēģina ieviest man šajā meitenes ar visu pārējo attiecību pasauli kaut kādu izpratni
kā tu rīkotos? a kā tu rīkotos, ja tu būtu viņa?
bet es jau esmu kaut kādā ziņā viņa, es saku, es esmu iedzīvojies viņas tēlā, precīzāk, tajā, kā es iedomājos šo savu tīneidž meiteni, tā arī dzīvoju, a viņas visas ir savā ziņā čūskas, izņemot tās, kas ir galīgi margrietiņas vai govis, vot, es labāk būšu tāds vaipers. vai, precīzāk, vaipere
tas vēl ir radikāls gadījums, kad nācās fiziski dauzīt tualetes firealarma stiklu, fizika ir strupceļš, tuprmāk es visus savus ienaidniekus močīšu tikai ar varu - kompromātiem, šantāžu, kontaktiem, atsaucēm, draudiem
es rīkošos tā, kā jebkura īsta meitene rīkotos manā vietā



paldies, square enix. malači
ps kāds vēl atceras spēli, kur galvenā varone bija fotogrāfe?!

pats galvenais, ka cilvēka evolūcijā nav iespējams sajust tos milzīgos laika attālumus, kas notika no vienām izmaiņām līdz nākamajām
daudzi te uztraucas, a kā notika, ka cilvēks sāka artikulēti runāt, noteikti dieva pirksts
a kā notika, kad tas sīkais rāpulis ar zvīņainajām kājām pēkšņi saprata, ka viņam uz muguras ir kaut kāda figņa? ar kuru viņš var pacelties gaisā un figačīt nenormālus attālumus?
vot tur apakšā visādi zobenzobu tīģeri ar mamutiem un cilvēkiem viens otru hujārī, a viņš sēž uz zara un viņam ir pojebeņ - putnu taču tikai var apdraudēt vulkāna izvirdums vai sevišķi enerģisks kaķītis
pēc tam gan cilvēks pāršāva šajā augšupvērstajā evolūcijā putnus un izgudroja eroplānu, lai pilots varētu dauzīties ar galvu pret debesu velvi

liekas, ka tas kaut kā ļoti ātri ir noticis, vot viņi tur izlīda iz okeāna, kurš tur aizrāpoja uz purvu, kas ataudzēja sev zobus, kas uzrāpās kokā
bet tam visam bija nepieciešami miljoniem gadu
miljoniem. mūsu planēta vispār ir vairāk nekā četrarpus miljardus gadu veca
mēs ņemam pie sirds kaut kādas pāris izmaiņas, kas notikušas divdesmit gadu laikā, lāgā neaptverot, ka vēl pēc desmit tūkstošiem gadu cilvēks staigās uz trīs kājām, putni lidos ar ballistiskajām raķetēm zem spārniem, a kaķītis tur kļūs par siemens ceo

bet vispār saistībā ar "life is strange"
meitenes, man pie jums ir tūkstošiem jautājumu

lūk, tev ir klasē personiska ienaidniece - viņai ir labākas drēbes, bagātāki vecāki, viņa izturas ļoti augsprātīgi un it īpaši pret tevi, viņa taisa nereālākos sūdus taviem draugiem
tad tev parādas iespējas atriebties - apliet viņas brīnišķīgo jaciņu ar krāsu, ko tu arī dari
un tad tava pretiniece ir uz īsu brīdi galīgi sagrauta, pēc tam viņa, skaidrs, saņemsies, bet tagad
un šeit parādas scenārija izvēle, par viņu vēl pasmieties, vai arī viņu kaut kā uzmundrināt

kā puika es drīzāk smietos par viņu, es līksmoju, redzot, kā visi mani ienaidnieki deg ellē, ko tie arī ir pelnījuši
bet spēlējot par meiteni man tas nešķiet pareizi. man liekas, meitenes, lai kā arī viņas ļoti vienas otru neienīstu, tomēr turas kopā
tāpēc es viņu atbalstīšu, lai arī neviens te nevienam īsti netic, man tas vienkārši šķiet pareizāk
puika vienmēr var būt viens pats par sevi pret visu pasauli, par meiteni es gluži vienkārši nezinu

es nebliezīšu pollu, bet - kā jūs rīkotos

nē, nu cik gudrs biju, tik gudrs arī aizgāju
kaut ari no helvetikas kaut ko paguvu izlobīt
un es taču nemaz nejautāju, piemēram, par džeku, uz kuru iekrīt abas labākās draudzenes, es pirmā viņu ieraudzīju, viss šitais

atbalstat mani vai neatbalstat, bet uz otro spēles epizodi es dodos ar pārliecību, ka līdz šim darīju visu pareizi un darīšu to tālāk
jūs manā vietā nespējat pieņemt dažreiz sarežģītus un radikālus lēmumus, jo [šeit var uzrakstīt, kāpēc]