popmūzikas ziņā eirovīzija ir tipa lēnām izgājusi no neandertālisma un pievērsusies moderniem aranžējumiem
lūk, par to, vai tas ir labi, es neesmu pārliecināts
tāpēc, ka tagad tas viss sāk izklausīties pēc rihannas singlu c-pusēm
neandartālismam tomēr bija savs šarms
nu bet mums vienmēr viss būs slikti

a kas attiecas uz aminatas dziesmu, nu, to var lejuplādēt aifonā bez briesmīgām htoniskām sekām, kā bija pirms tam

klausos taga visus eirovīzijas kontestantus
nespēju noticēt, ka esti ir tādu herņu aizsūtījuši, valstī pagrimums!

upd: mēģinu atrast savu favorītu, pusi jau noklausījos - mūsu dziesma pagaidām toč labākā

upd2: kā teiktu vienradzis par dolāra kursa izmaiņām, esmu ahujā. ko dara austrālija eirovīzijā?

upd3: krievietei gagarinai laba dziesma, ar kādu var droši piļīt uz vismaz bronzas medaļām. bez tam vienīgā jūtami izklausās pēc 80-o popa

upd4: izraēla jau kuro gadu ir lieliska. tiešām teicama

upd5: kā malta spēj uzražot tādus nereālus daudzumus ar garlaicīgām dziedātājām. tur taču cilvēkiem profesijā un vispār valstī jau būtu jāsāk beigties

upd6: piekrītu up, anglija ļoti čoina pēc idejas. tur gan nav piedziedājuma, kur visi var kaukt līdzi

upd7: vārdsakot, uz tik draņķīga fona mums ir reālas iespējas vēlreiz atvest uz šejieni starptautisko geju-ģeogrāfu biedrību

attiecībā uz to, vai un kāpēc vajag klausīties eirovīzijas popmūziku
mana mīļākā sonic youth dziesma ir tunic, dziesma par no anoreksijas mūžībā aizgājušo the carpenters dziedātāju karenu kārpenteri (man vienmēr tirpas skrien pār kauliem no šī i feel like i'm disappearing / getting smaller every day / but i look in your eyes, i'm bigger every way)
varu saderēt, ka te visi ir dzirdējuši abbu, un tikai pāris cilvēki ir dzirdējuši the carpenters
kas ir eirovīzijas muzons nevis kvadrātā, bet kubā, pie tam katra dziesma ir absolūts čempions

kā pareizi atzīmē mums draudzīgos emuāros, cibā beigušās aktuālās tēmas, kurās lietotāji viens otru sūtītu nahuj
ingmārs ar aizmigušajiem kristiešiem neskaitās
tādēļ mūsu nākotne, acīmredzot un visdrīzāk sakņojas reālpolitikas apspriešanā

teiksim, dooorainītis no antikristu flanga uzdod plebejiem diezgan skaudrus jautājumus
kurus es nedaudz pārfrāzēšu šādi

kāda huja pēc mani būtu jāuztrauc, kas būs nākamais latvijas prezidents? es taču viņu nevēlu. a ja es viņu nevēlu, viņš uz mani nahuj neattiecas. mani drīzāk būtu jāuztrauc, kāpēc es pats nevēlu latvijas prezidentu. tāpēc, ka esmu tupā pelēkā tauta un biedri zvērudārzā zin labāk?

lasot brūkinga postu par futbolu, ienāca prātā, ka latviešu valodā ir visādi kļovi un fundamentāli vārdi, kurus mēs nekad nelietojam
teiksim, mēs nekad nesakām "selga". tāpat mēs nekad nesakām "prasme" (brūkings to lietoja angļu "skill" nozīmē)
a ko mēs sakām
"selgas" vietā - "līcis"? vai vienkārši "jahta aiziet jūrā?". "prasmes" vietā taču nekāda cita vārda nav, nu, futenē tā būtu "technique", bet tagad mēs tomēr par mad skillz un pārējo

jauns ģenerators sazvērestības teorijām

un nevajag vainot nekādus matriksus, sistēmas un reptiloīdus, ka beigās cilvēki sanāk aroganti dolbajobi - pie tā vainīgi ir tikai viņi paši, un viņu nākamajās paaudzēs filtrētā kultūra un "tradīcijas". izvēle ir vienmēr, un viens cilvēks var apgāzt visu pasauli, lai ko tur jums svētie raksti nemācītu