/dzied blūzu/ kad es ierados hogvartā, man bija tikai divi dolāri un nodilušas krokodilādas kurpes šķirmice lika man iet, kur madisonas upe ietek misūri dubļos
bet vispār pārskatīties hariju poteru pēc ilgāka laika ir kā skatīties filmu boyhood, tikai vēl labāk vot, var pa īstam pārdzīvot par īstajiem seriāla varoņiem - par severusu, par ronu vīzliju galvenā konfrontācija ļoti ātri aiziet otrajā plānā, var domāt par audžuģimenes treknā dēla nākotni - vai viņš kļuva par lietotu automašīnu dīleri vai nē un citiem otrā plāna personāžiem