omg, kas ir ņikita jevpalovs? latvijas izlases jaunais snaiperis?

veiksmīgs manageris vienmēr zin tās lietas, kuras meitenes čalo austiņā viena otrai
tāpēc ja esi labs ubļudoks un manipulators, met pie malas kārnegiju un sāc ietekmēt kolektīvu ar dāmu klaču palīdzību

sabnautika - baigi, baigi interesanta. tur pat galvenais prikols ne tajā, ka narkotiski skaists survaivals, bet tas, ka tevi iemet apstākļos, par kuriem tu galīgi neko nezini - jebkurā zombiju apokalipses forumā parasti atceries trīs galvenās tēzes, pieraksti kaut kādas svarīgākās kraftinga receptes uz manžetes, un esi puslīdz šokolādē.
te tas ne īpaši strādā
ar zivīm (var izmest neprognozējamus forteļus) un radiāciju ir kaut kāds nahuj solaris kopā ar zerkalo, stalkeru un nostalģiju pēc andreja rubļova, tobiš, kosmonavtoviča, kas kraftingā ir ultraspeciālists
mežā pret nedzīvajiem pilsoņiem pietiek ar mietu un knašām kājām, radioaktīvā okeānā tu no koraļļa un metāla gabala taisi sev nazi, ar kuru pārgriezt savam skafandram oksigēna padevi
pie kapa spēlē žans mišels žārs

ar interesi izlasīju artēmija blogā par jebļu ar cilvēcei kaitīgām vielām
ko es varu teikt
pirms vairākiem gadiem man šķita, ka man ir radusies problēma ar lieko svaru
es darīju nevis tā, kā teica pārgudrie dietologi un fenomenālu grāmatu un sistēmu autori, bet kā teica savulaik viena no ģeniālākajām lj lietotājām lilū - vajag vairāk staigāt ar kājām tur, kur var aizbraukt ar sabiedrisko vai tačku
pusgada laikā es nometu savus desmit kilo, šķiet, ar to nedaudz pat pārspīlējot, bet čo, pastaigāties man patīk, es uz savu septiņus kilometrus tālo darbu varu aiztipināt no rīta lēnā garā, apbrīnojot izmaiņas pilsētā un rītausmu, un daru to aizvien
pie tam nekad nav ienācis prātā kaut uz brīdi pārstāt bērt trīs karotītes cukura pie kafijas vai atteikties no putnu gaļas
man liekas, ka cilvēku papildināšanās slēpjas viņu psiholoģijā, kas ietekmē tur vielmaiņu...nu, utt
varbūt es maldos