Chloroform Sauna
martcore
.:..:.:.:: .:.::

Marts 2024
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31

Atkāpties 18. Jūlijs 2013 Doties uzbrukumā

nesen nedaudz paguris no dzīves peripētijām ieslēdzu elektrisko izklaidi rollercoaster tycoon 3
agrāk man likās, ka tas ir tipa tāds pats samērā garlaicīgs taikūns, kā ar zvērudārzu vai hospitāli
ņifiga! pilnīgi fascinējošs pasākums, kas ieved metāla, elektrības un inženierģenialitātes pasaulē. saprotiet, karuseļi - tas savā ziņā ir tas pats, kas vilcieni vai lidmašīnas. un nevis noskumušais un netīrais tīģeris alfrēds, kas skumji un stervozi sēž sava būra stūrī

kā jau vienreiz izteicos, padomju karuseļu kultūra ir viens no atbaidošākajiem salīdzinošajiem rādītājiem konfrontējoties ar rietumu pasauli
par to liecina kaut vai tas, ka daļa no pēseres ahujennās izklaides darbojās nevis ar elektrības, bet gan proletāriski fiziskā spēka palīdzību
nobriedušākie no mums vēl atceras tos metāla bunkurus (vai liftu kabīnes), kurus pieaugušiem vīriem vajadzēja pumpēt agesīviem ar nežēlīga fitnesa, elšanas un piesēdienu palīdzîbu. tipa, nopirki biļeti uz teātri, a tev tur saka, ejiet, pilsoni, un pats spēlējiet oņeginu. un pats rēciet par saviem jokiem
tikpat progresīvie čehi padomju tautai spēja dāvāt nelabi žļerkstošus pirmā pasaules kara laikā pašrocīgi izgatavotus amerikāņu kalniņus, kurus pareizāk būtu nosaukt par izciļņiem
a kāds bija ekstrēmākais karuselis, atceraties? saucās "pārsteigums". vīriem trīcēja rokas un sievas tvēra pie sirds
tad, lūk. rollercoaster tycoon 3 ekstrēmuma hierarhijā šis pasākums (aizmirsu oriģinālo nosaukumu) atrodas zīdaiņu izklaides industrijas segmentâ kaut kur starp virs gultiņas piekarināmajām zvaigznēm un mammas degunu
ja jums piedāvā pabraukt ar padomju karuseli, pieejiet pie kases un tā arī pasakiet - jūsu karuselis ir mēsls, un es tur iekšā nekāpšu
īstie karuseļi - tas ir par pavisam kaut ko citu...

...kā rezultātā es jau esmu izstrādājis savu lunaparka koncepciju, kuru drīzumā arî realizēšu grafiskā veidā
pirmkārt, nekādu tīneidžeru un kidu. otrkārt, izklaides centrs strādā no desmitiem vakarā līdz pēdējam apmeklētājam, pēc maniem aptuvenajiem aprēķiniem - kaut kur līdz divpadsmitiem
hujārī lāzeri un tehno (es varu šādi iesākt biznesa plāna tekstu, kuru demostrēt bankas kredītsniegšanas speciālistiem?). tikai ekstremāli reaktīvākie amerikâņu vilcieni! kabīnes ar virtuālo maindfaku! viesi ar džetiem lido kosmosā un gāžas no kosmosa lejā! ja kaut kas ir lēnāks par 200 km/h, tā nav izklaide, panorāmas ratu ieskaitot, pie tam viņam vēl bûtu jārotē! autodroms ar reāliem f-1 prototipiem! akvaparks ar haizivīm un kašalotiem!
ja pēc atrakcijas beigām jūs neesat pārgājis kristietībā, mēs atdodam naudu atpakaļ!
un speciāli jums - visu nakti strādā dīdžejs un reanimācija
lunaparks "fuck me sideways" - tā ir vieta, pie kuras ieejas puisis saka meitenei "tālāk es iešu viens"
mūsu uzņēmums strādā ciešā sadarbībā ar džinsu un apakšveļas izstrādātāju *****, jo apvemšanās ir tikai pats banālākais, kas ar klientu pēc atrakcijas (vai atrakcijas laikā) var notikt
beigās salūts "c2-c4"
ja jums ir lieki 20 miljoni, esmu gatavs sēsties pie galda

un par kino )

arī palasījos par sandalēm un zeķēm
man ir divas pretenzijas pret šo kombināciju - 1)ja sāk līt lietus, zeķes samirkst, kas ir ļoti nepatīkami; 2)ja kāds ir tik stulbs un velk baltas zeķes sandalēs, tās (zeķes) noķēpājas, kas neizskatās glīti
bet tā pohuj
es uz veikalu pēc spirta un mencu pastētes eju čībās, un čībās es labprāt brauktu arī uz šanci vai nezinu botānisko dārzu

ziniet, es tomēr laikam nevaru saprast visādus kreatīvo dizaineru biroju iekārtojumus, cik nu esmu redzējis
ar apgrieztām zigzaga trepēm, oranži zaļām durvīm, nevīžīgi izmētātiem spilvenkrēsliem, uz kuriem tik ērti četrāpus var aplūkot pauerpointa prezentācijas, ar vintāžīgiem ādas dīvāniem, ar
nē, es saprotu - tas taču ir tāds pretstats bezpersoniskajai korporatīvajai askētisma pasaulei. krāsas! dzīve! pavasaris ienāk ofisā! draudzība un mīlestība! katra lieta, katra detaļiņa kā varavīksnes gabaliņš te izstaro radošumu un inspirē
a vot huju
mani vispār inspirē tikai balts, melns, sudrabs, metāls, stikls, melna plastmasa, melns lakots koks un pats galvenais - līnija
kad es redzu skaisti izliektu līniju, teiksim, krēsla kāju, man neko vairs pasaulē nevajag. trīs grādi vairāk - tas jau būs cits stāsts un bezgaumības kalngals
bet tiešām tiešām, kad es redzu krutu korporatīvo pelēks-metāls-stikls, gribas raudāt no laimes
kad es redzu radošuma, mājīguma un kreativitātes caurstrāvotos dizainera svētkus, es nesaprotu, kā viņi tur nesajūk prātā šādā vinegretā

cilvēkam ir vajadzīgs krēsls, galds un grīda, kur nokrist

o, šefs uz darbu atnāca ar akordeonu
domāju, saruna būs par jaunām mārketinga stratēģijām
piedodiet, nenoturējos

anbelīvabl

xxx
nē, es zinu, ka viņa ir/bija viskrutākā mūziķe pasaulē, bet te rokas nolaižas
rasbainieks, chaj un norkoz sapratīs
man liekas, es zinu, no kurienes viņi zin - es pirms daudziem gadiem aizsūtīju semam džounsam no bristoles kaseti ar janku/go, tur vēl kaut ko, ivanov daun laikam. tātad šī kasete beidzot ir aizklīdusi līdz massive attack, nu, pēc tam, kad visa pārējā bristole viņu bija noklausījusies

Atkāpties 18. Jūlijs 2013 Doties uzbrukumā