tad, lūk, kādu sapni es redzēju
ka es it kā esmu izdomājis cilvēku safrendēšanas un unifikācijas principu, kas ir balstīts uz to, ka viens cilvēks, kas nepazīst otru, var uzdāvināt viņam specifisku un krutu dāvanu
kuru abi var kaut kā lietot kopā, taču kuras dēļ nav nekādu savstarpēju pienākumu un tā
vnk a happy moment in life and a new friend
karoče, grūti pastāstīt, kā sapņos funkcionē tādas sarežģītas idejas
bet es tam visam biju tāds kā koordinators un supervaizors

nu, piemēram, viens cilvēks otram uzdāvināja katamarānu.
vai arī vēl kas varēja uzdāvināt vienam manam vecam skolas laika biedram asteroīda nosaukumu kosmosā.
 vai arī atpūtas soliņu ar nojumi pie aiviekstes upes.
brūkings kādam vēl vienam manam vecam skolas biedram uzdāvināja miniatūru nīlzirgu
nu, viņi tur reāli satikās un pavadīja vienu vakaru kopā ar savu dāvanu, pat ne dāvanu, bet lietu, kas could bring people together
jā, nu un visi šie frendu pāri un dāvanas tiek noteiktas nejaušības kārtībā, tobiš, lozētas

tādēļ vissmieklīgāk gadījās ar milkiju, kurai nācās dāvināt tādu mehānismu, kas atgādina to zināmo "mūžības dzinēju" ar bumbiņām, bet kaut kā sarežģītāku un inčīgāku. kā arī paketi ar kokaīnu. kā arī visu to - tomam jorkam ))
a toms jorks piestrādāja par pārdevēju gaļas paviljonā, kur viņš atsevišķā stendā tirgoja, tipa, gaļas delikateses.  pie tam pats paviljons bija ne tāds, kā rīgas centrālajā, bet daudz lielāks, plašāks, atgādinaja supermārketu, nu un pats stends arī bija liels ar plašu piedāvājumu, un tur nu viņš stāvēja priekšautiņā un norūpējies
dzīvoja pie tam toms jorks parastā viesnīcas numurā

un atceros faktu, ka man bija diezgan lielas bažas par to, ka neaizstiepsies taču šmilkijs ar visām savām veltēm pie viņa uz darbu, nu bet pārķers kaut kur pa ceļam uz mājām
taču visu to pārbaudīt traucēja apstāklis, ka man vajadzēja iet skatīties, kā viens cits dalībnieks prezentē otram kļovu stikla un spoguļu konstrukciju, ar kuru varēja raidīt krāsainus gaismas starus nakts debesīs, kaut kas drusku līdzīgs feijerverkam, bet ne tas
beidzot es tiku ar viņiem galā, speros uz paviljonu, eju iekšā, dodos pie stenda un saprotu, ka laikam esmu nokavējis
jo tagad aiz letes jau stāv viņi abi - milkijs ar tomu jorku, krietni jau zahujārījušies, smaida, kačā galvas, uz jautājumiem atbildēt ne pārāk, nubet
"im happy for you, guys", no sirds noteicu un tad pamodos  

nē, nu to, ka sacerēt un spēt nospēlēt divas dziesmas ir milzīgs panākums, to jaunā paaudze nesaprot
tāpēc pastāstīšu jaunajiem rokeriem par tehnoloģisko procesu latviešu andergraundā pašā 90-o gadu sākumā
( ... )

konkursa jautājums: kas ir redzams šajā attēlā?


( moar )

Mamma ir vienīgais cilvēks pasaulē, kas reizēm sauc mani par Mārci )

zinu, ka bajāns, bet nespēju neatstāt dokumentāciju šajā blogā
klausos ik pēc stundas )
baltkrievijas lauki iekaro pasauli

aiz nostalģijas birst asaras - ko mēs tikai nedarījām disenēs