interesanta tēma ir par to, kādu literatūru bērniem māca vidusskolās
kā tikai nesapist nabaga bērna trauslo psihi
no latviešu literatūras ar pieaugušo bļadsko dzīvi nabaga bērns saskaras tikai blaumaņa "raudupietē"
dostojevskis ir obligātā literatūra tikai humanitārā novirziena augstskolās
selindžers ir bērnu rakstnieks tikai manā slimajā uztverē, lai arī viņš bērnībā tiek uztverts daudz saprotamāk, nekā, teiksim, remarks ar hemingveju
saprotu, ka folknera "troksnis un niknums" ir viena no lasīšanai sarežģītājām grāmatām pasaules vēsturē, es pats tur ieskrējos ar kādu reizi 15-o, bet "gaisma augustā" - to var lasīt un to ir jālasa

un kāpēc tādi dekādes superhīti, kā franzena "korekcijas", nav obl. lit.

vēl es nesaprotu, kāpēc ziemas tramplīnlēkšanā vieni sportisti lido tālāk par citiem, kur slēpjas meistarība
vieglatlētikā tas ir saprotams - ieskrējiens, spēks, ar kādu tu atraujies no zemes
bet tur visi kaut kā vienādi nobrauc startu, un tad vienādi sagrupējas gaisā, nolaižas...

es reti internetos smejos līdz asarām
šī ir tā reize