es te veicu nelielu analītiku par kāpostu zupas vārīšanu
arī pēc jūsu ieteikumiem
buljons ar visām iesaistītajām garšvielām tomēr bija lielisks, taču tā bija par maz
tātad gaļu vajag vairāk, kāpostus mazāk un ūdeni lielākos apjomos

lai arī varbūt ūdeni nevajag nemaz, gaļas daudz, pie tam nevis vārīt, bet cept, skābos kāpostus ēst klāt tāpat, taču tad pazūd buljons
vārdsakot, aizvien esmu radošos meklējumos

astotais marts ir beidzies, back to reality
iecienītajā lj komūnā, kur nezkāpēc ļauj rakstīt visām dieviškajām meitenēm un sievietēm, pēc tam nebraukt pie viņām uz mājām ar automātiem, tā vietā kaut ko pozitīvu vārda "bļaģ" vietā rakstīt komentos, utt, pa ilgiem laikiem beidzot izlasīju kādu recenziju līdz galam(nu tur nesākās ar vārdiem "mēs ar draudzeni ilgi nevarējām izdomāt uz kādu aiziet filmu..." un nav pa piecām lapām visas pizdociešanas)
http://community.livejournal.com/drugoe_kino/1976426.html
tā ir teicama komūna
es to lasu pat ne mizantropijas vārdā, tas viss ir domāts tiem, kas vēl šaubās, ka 99% cilvēces uz pasaules ir idioti (es te sevi arī droši ieskaitu), un izņemot lidiju maslovu (tas ir megakruts izņēmums) sievietēm vajadzētu kaut kā aizliegt uz visiem laikiem rakstīt par kino, kā arī dēļ citām pārdomām

neatceros, vai esmu to šeit stāstījis, taču nupat nodibinātā konkursa "mans nežēlīgākaias alkohols pasaulē" ietvaros ar filmas crazy heart saundtreku varētu atkārtot uz bis

karoče, cik var būt šaušalīgi dzērieni
es pats varu izlakt pusotru litru degvīna, un pēc tam justies lieliski bez īpašām izmaiņām vestibulārajā aparātā, kā arī domu skaidrībā
pat latgales kandža, tipa, mudina uz darbu, nu to var dzert cauru dienu un malku skaldīt

kurzemē, pie kuldīgas drauga arunasa, es kaut kā pamēģināju kurzemes kandžu
mēs tur piedzīvojumu rezultātā aizkļuvām pirms gadiem astoņiem
un es neiedzēru izstrādājumu īpaši daudz, gramus varbūt trīssimt

vau
specefekti: pirmkārt, tev uzreiz izrubī apziņu nahuj. ar mani tas notika pirmo un pēdējo reizi dzīvē, kā lai to labāk apraksta, karoče, tā ir tāda bezfilma, kurā viss notiek tāpat, kā reālajā dzīvē, nu tu tur staigā un runā tāpat stundas astoņas (par to mazliet vēlāk), tikai visu tev pēc tam atstāstīs laikabiedri, kuri visu šo laiku ir runājuši ar tavu zemapziņu.
man likās, ka šādā situācijā cilvēkos pamostas kaut kas zemisks, nu, pēc tam no rīta ir kauns, a nekā tāda, tur tāds sireālisms izrādās

hailaiti:
a) saruna ar polietilēna maisiņu
b) diskusijas ar vēžiem upē (vot, to es sevī atpazīstu!)
c) brauciens ar laivu uz nekurieni, un tikpat veiksmīga atgriešanās no nekurienes

tā uz mani strādā kurzemes kandža, ar kuru piedzīvojumu laikam pietiek

ā, vēl jautājums
mani vienu žilbina šī saules uz sniega kombinācija
iespējams, ka mani vienu, man ir ļoti jūtīgas acis pret gaismu/tumsu

nē, tomēr izstāstīšu labāko gada kinoetīdi
jā, SPOILERIS, var neklausīties un kruķīt tālāk
tas, pie tam, šķiet, nav tāds režiora kūpera īsti apzināts izteikums par mākslas būtību, taču mani paņēma līdz kaulam, un ļoti smējos

tātad, bridžess tur tuso kārtējā mazpilsētā ar savu koncertu, naudas ņihuja nav, viņš ieiet veikalā, lai nopirktu dzeramo (es nesapratu, par ko viņš tur piļīja un pārvietojās ar automašīnu tūkstoškilometru attālumos, taču tas viss nav svarīgi), un te pēkšņi tur viņu atpazīst pārdevējs, kas saka kaut ko "esmu jūsu talanta cienītājs, mani sauc džons, mana sieva (es vairs neatceros viņu vārdus, bet pieņemsim) mērija ļoti mīl jūsu mūziku". un izsniedz bridžesam viņa iecienītā viskija pudeli uz firmas rēķina.

a vakarā bridžess uzstājas koncertā, beigās saka "šo dziesmu es veltu džonam un mērijai", pēc kā uzreiz dodas aiz skatuves izvemties. pārējie vietējie mūziķi tikmēr nospēlē dziesmu līdz galam, a beigās viņš vēl atgriežas un pasaka "paldies".

vot to es saprotu

draugi, grupas, kuras man vajadzētu dzirdēt, ja reiz mani sāk uzskatīt par aizvēsturisku pitekantropu :)
preferēju idm scēnu, taču varbūt vēl kas citur labs
nu un vienkārši kāda laba popmūzika, komentos var mest visu, es sev atradīšu to, kas man patīk

nē, nē, cherub, wish ir labākā the cure plate
tajā taču ir viss tieši tas, kādēļ mēs abi tik daudzus gadus tik ļoti mīlam šo grupu, šis rotaļīgums, kuru banda pēdējos ierakstos ir gluži vienkārši pazaudējusi, dziesmas, kas liekas uzsistas uz bērnu kasio sintezatora (da tur viņas robčiks arī liekas arī ir uzsitis), taču tā ir vienīgā plate pēc pornography, no kuras nekas nekrīt ārā, kā no disentigration krīt ārā singli, kuri jau, godīgi sakot, tā zajebaļi, ka vairs nav kur, no dziesmas par spaidermenu albumā par mīlestību, bļ

es, vot, dziesmu "trust" noklausījos, tāda ar patosu visvairāk pārņemtā albuma dziesma, taču galvenais motīvs - pilnīga the cure esence, tas viss ir točna uz tā paša kasio sarakstīts, nu un ļoti skaista dziesma, neskatoties uz visu
interesenti dziesmu var noklausīties šeit

amerikāņu gleznotājs žans-mišels baskija, untitled (1981)
nezināju, ka šī glezna pirms trīs gadiem sotbijā pārdota par 15 ļimoniem usd
taču teicama glezna, man ļoti patīk

baskija vispār ir ļoti kruts, protams, nomira no heroīna 27 gadu vecumā, taču par viņu noteikti var pateikt, ka, čuvak, visas šīs narkotikas bija tā vērtas
man liekas, otrs labākais un interesantākais mūsdienu mākslinieks aiz bēkona

ko tikai jaunu nevar uzzināt
teiksim, es biju pārliecināts, ka vorholam (čau, milkij!) galvenā glezna bija ar monro un vēl ar bundžām, a ņihuja
galvenās bija ar naudu, marlonu brando un elizabeti teilori
mūžu dzīvo mūžu mācies