ak, jā, rage of the machine uzvarēja sisīti!!! viktorrrī!

"While McElderry urges listeners to "keep the faith", the Rage track is best known for its now-ironic refrain: "Fuck you, I won't do what you tell me.", tā guardian
:))

bļiiiin, žēl, ka acis asaro, deguns sārts un 37,5
tā gribas iet ārā un celt sniega pokemonu (ir tāds projekts, jā)

( rock'n'roll )

Poll #16963
Open to: All, results viewable to: All

jūsu ziemassvētku-jaungada programmā ietilpst

&

lūk, man arī ir sagādāta lieliska zsv dāvana - telltales games ir pārzīmējusi un pārskaņojusi klasisko lucas arts 1990.gada kvestu "secret of monkey island"
izskatās pēc tīra disneja
iegruzīt
( classy )

karoče, mazliet dakterējos te tagad un turpinu lasīt džonatana franzena grāmatu "the corrections" - tā ir tāda dekādes galvenā amerikāņu grāmata, kuru lasīt ir grūti, jo ellišķs blāķis, taču nelasīt nav iespējams, jo kļova šausmīgi
cik es saprotu, štatos viņu visi sen kaut kādā nereālā veidā ir piebeiguši

grāmata ir par ameriku kaut kur 90-o pēdējā piecgadē, tāds toms vulfs būtībā (kur to, kā cilvēks piue pusdienu galda ēd makaronus, kuri viņam negaršo, var aprakstīt trīs lappuses, un tās ir ļoti foršas lappuses!), par prozac nation līdz pat kaulam un asinīm, kur no vienas puses ir biržas akcijas, bet no otras sekss - un kaut kur pa vidu visam tam ir jau minētais abstraktais prozaks. pēc tam jau bija dvīņu torņi un akciju krišanās, kas ļoti, ļoti pārvērta dzīvi.
taču vispār tā ir ģeniāla grāmata par vecākiem un bērniem

franzens, šķiet ir izlasījis un uzzinājis par visu pasaulē, tāpēc arī raksta par absolūti visu pasaulē - sākot no ļoti sarežģītām smadzeņu ķīmijas/fizikas formulām, beidzot ar mūsu iecienīto kalifornijas avangarda ģitārgrupu thinking fellers local union 282 (viena no kosmonavtoviča mīļākajām bandām). karoče, kā stāstu krājums, tā būtu labākā grāmata universā, bet kā romāns (kurā pamatlīnija viņam, šķiet, pašam liekas visneinteresantākā) - vietām ļoti gribas nošauties. tomēr - tā visa sastāv no ahu-ahu-ahu-jenna krutām etīdēm.

protams, ka franzens nevarēja neuzrakstīt arī par baltijas valstīm pēdējās dekādes sākumā. sešu lappušu garumā ir tik precīzi aprakstīta visa mūsu privatizācijas vēsture, ka es biju gar zemi. viņam tur mazliet darbojas fikcionāls lietuvas ekspremjers (mūsu variantā, šķiet, tas varētu būt tāds kā krištopāns), kas cenšas vienam no varoņiem (kas tāds, tipa, duhovnijs no californication) ieparīt kārtējo valsts pārdošanas projektu.

2009-gada labākais lasītākais dialogs:

varonis - lietuvas ekspremjeram
- a kādi lietuvā ir galvenie dabas resursi?
- smiltis un grants.
- bet latvijā?
- latvijā ir spēcīgas demokrātiskās institūcijas. taču viņiem ir vajadzīgas smiltis.

2001.gadā uzrakstīts. pravietiski.

taču atgriežoties pie franzena, kurš superdetalizēti skaidro, kāpēc amerikāņi lieto antidepresantus, es nesaprotu, kāpēc antidepresantus lieto mūsējie
kaut kādu ņevedamo huiņu tabletēs

starp citu, kaut kur nesen izlasīju šādu apgalvojumu: ka normālam cilvēkem nevar būt ne uzskatu, ne principu. normāls cilvēks rīkojas tikai pēc situācijas.

tā var būt kaut kur ļoti strīdīga doma pašas tās iekšienē (tāpēc, ka tā nav universāla) - bet tā ir labākā doma, kuru es 2009.gadā esmu dzirdējis noformulētu, un kurai es pilnīgi piekrītu.