a, lūk, vēl ģeniāla 1924.gada padomju animācijas filma par starpplanētu revolūciju, darbība notiek tālā nākotnē - 1929.gadā
starp, citu, figurē jau svastikas (!!)
vispār, šo žanru līdzīgi man interpretē tikai argentīnietis estebans sapirs, lai arī tas, tipa, skaitās vācu ekspresionisms

vārdsakot, aizgāju es ārā pastaigāties, cēli iegādājos veikalā bundžu ar aldara luksusa alu un devos apbrīnot vietējo kleistu elektrosubstaciju, tā atrodas pāri ielai bioloģiskajā fenomenā, kuru šeit apzīmē ar vārdu "mežs"
man ļoti patīk šī vieta, tur var dzirdēt, kā elektrība tarkšķ pa vadiem, un vispār ir daudz čoināk par jūsu siguldām un munameģiem
malkoju alu, kaut ko pie sevis domāju un pēkšņi konstatēju, ka neesmu viens - metra attālumā man virsū blenž divas stirnas
es tā ahujel no šī fakta, ka gandrīz instinktīvi izstiepu roku ar alu viņu virzienā
pēdējās dzīvās radības (ja neskaita vāveres, viņas vispār te dzīvo čutj ne namu balkonos) mūsu urbānajā mežā es atceros kaut kur pirms gadiem 20 - tas bija sarkano skudru pūznis
te nekad nav bijis ne ežu, ne čūsku, nekā
a pēkšņi - stirnas
aizskrēja 64.nama virzienā

mani vēl interesē šāds fenomens:
ja cilvēki paul smith uzvalkos mums saka, ka pirātisms nogalina industriju (un aptaurētākie indivīdi klakstina ritmā knābjus līdzi), tad how does it comes, ka naudas industrijā kļūst aizvien vairāk? salīdziniet šīs dekādes kino/spēļu aborotus un peļņu ar pagājušās dekādes aborotiem un attiecīgi peļņu - 90-jos gados 150 miljonu kinobudžeta investorus uzskatītu par idiotiem

related: es kaut kad sen rakstīju vienā populārā žurnālā par paskaidrot nepaskaidrojamo - par datorspēļu fenomenu, tipa, pateikt cilvēkiem, kas nekad nav geimojuši, kur ir geiminga speķis un sāls
tur bija vēl par spēli "gaismas pils"
lūk, par gaismas pili teksts bija ļoti labs, a par pārējo - draņķīgākie manā dzīvē uzrakstītie burti, kuru rakstīšanas laikā man jaucās pa galvu domas, a nahuj es to vispār daru, tā ir tik milzīga paaudžu un laifstaila atšķirība (gadi 10, bet pietiek!), ka, nu, tipa, mani tikpat labi var sākt pārliecināt, ka pink floyd un kļošenes rullē pasauli

vakardien uzdūros kanigina, a. intervijai geimslaifā:
GL: Может быть, такая реакция – это показатель того, что игры как инструмент влияния на человеческие эмоции уже достигли уровня кино? Если люди так реагируют, значит, игры стали взрослее?

Александр: Я думаю, об этом рано говорить. Люди «в теме», которые хорошо знают игры, могут это понять, а те, кто не играет, до сих пор знают лишь «Тетрис» и «Пинг-понг». И рассказывать таким, что игры сопоставимы с кино – это то же самое, как аборигенам показывать iPhone. Они его будут использовать для того, чтобы копье затачивать, и всё.

nu jā 

šis gads kino ir bijis šausmīgi interesants un trauksmains - teiksim, viss indie, kuru šogad esmu skatījies,bija baigā figņa, kens loučs ar "looking for eric", aziāti, independent spiritos cīnās divas hujovajas filmas - 500 vasaras dienas ar "precious", es pat nezinu, kā to visu komentēt, man tur patīk kaut kas, taču maz. pagājšgad indie bija šausmīgi kruts, "wendy & lucy" (mūža mīlestība), "man on wire", "chop shop", viss ģeniāls kino
toties ļoti labs ir bijis viss pārējais, kas nav īsti indie, nu, tur refns vai skaifajs par mēnesi

ok, tagad tas piecinieks, kuru oskariem prognozē oscarfrenzy.com

Biutiful, Injaritu bļe
Brothers, Šeridans, ēeeee
Nine, mūzikls no čuvaka, kas jau reiz uzņēma awardwiningu mūziklu; ar ko finčeram pagājšgad teātris beidzās mēs visi labi zinam
Public Enemies, thhh
The Tree Of Life, visas manas cerības

žēl, ka nav "the lovely bones", bet tur fiška, ka visi jau sen kā ir piecreiz grāmatu izlasījuši, virzīt šo kino būtu tas pats, kā multeni par vinniju pūku kaut kur deleģēt