pēc no rīta noskatītā konča man šī dziesma sekoja visu atlikušo dienu, pat tad, kad divas stundas aizmigu
ļoti skaista dziesma, patiesi

There were these pictures of friends and ex's, letters, postcards, doodles, nothing bad - and then I found some sort of sex diary and I went to the latest entry. It explicity detailed a recent adventure up the park with a boy she said she had forgotten about...

And it got worse as it went on. The dates never made sense, there were people I had never even heard of. Eventually I had to stop reading it because I started to feel sick. So I put everything back the way I found it, shut the drawer and phoned you. See, I don't know what to do. I keep having fantasies about leaving her dictaphone under the pillow or following her when she goes to work. I've been lying about where I'm going, just in case I can bump into her.

kļova ir mājās aizmirst naudu un braukāt apkārt pa zaķi
ar acs kaktiņu šķielēt uz ceļu, thhh
es biju lielisks garausis un īsts paraugs nākamajām paaudzei

ja tā padomā tad zinātnes un reliģijas konflikts slēpjas nevis dievpierādīšanā, bet tajā, ka garīgie pīlāri neļauj zinātnei nodarboties ar dievpētniecību, uzskatot, ka tā ir tikai reliģijas prioritāte
- jūs nevarat pētīt šos jautājumus, jo jūs tajos ņihuja nesajēdzat
- it kā jūs viņos baigi sajēdzat
- jā, mēs sajēdzam
- jūs argumentēti parunāt nevarat

bet savā ziņā, protams, jebkādi mēģinājumi aizliegt kaut ko pētīt, vai tas būtu holokausts vai dieva eksistence, izsauc tikai un vienīgi riebumu normāli domājošiem cilvēkiem
vai arī, piemēram

viss, ko ciba man četru gadu laikā ir devusi - bans šellijas blodžikā
arī sasniegums, huļe

jautājums futbolā "kā var neiesist no demit centimetriem tukšos vārtos" vairs nav aktuāls
izrādās var neiesist no nulles :)

vo, ko es vēl gribēju
cienītās kaķuka un līdakas jaunkundzes gadījumā negrib uzrakstīt komentos neliela apmēra eseju par tēmu "rent room/flat in london"?
nēģeru, skinhedu un narkomānu rajoni apmierina

malkolms gledvels, protams, ahujenna raksta par Pirmā Iespaida spēku
ja īsumā: tad daļa no mūsu smadzenēm, tā, kas atbild par zemapziņu, daudz normālāk un objektīvāk novērtē cilvēku vai situāciju, tas notiek sekundes daļu pirms tam, kad mēs sākam par to vispār domāt
bet mēs, tipa, neuzticamies šim pirmajam iespaidam, un tur konstruējam sev galvā bābeles torni, kuram ar laiku pazūd jebkāds sakars ar realitāti
tāda skaista, bet ne īpaši strādājoša teorija, lai arī iebilst faktiski neiespējami

viņam viens no būtiskākajiem momentiem ir tas, ka zemapziņa kaut kā "tīri" reaģē uz notiekošo visapkārt, par ko es ļoti šaubos - cilvēka pieredze tomēr ietekmē arī zemapziņu