Zviedru ziemassvētku komēdija par to, kā vidusmūža krīzes māktie florbola veterāni nolemj pievērsties vīriešu sinhronajai peldēšanai uz skandināvu sociālo problēmu fona, lai beigās laimīgi dotos uz Olimpiskajām spēlēm. Aizkustinošas detaļas - kā viņi tur ar skrāpjiem sev skrāpē pēdas, oi. Vispārnacionāli aktuālās detaļas zviedriem kā vienmēr ir dziļi sapiņķerētas un normāliem cilvēkiem nesaprotamas - viens no komandas dalībniekiem ir nēģeris-homofobs, kur brauc kopā ar tīmu uzstāties gejpraida kulminācijā. Noslēgumā nākas konstatēt, ka skandināvu ģimenes filmas laikam ir vienīgās, kuras atbilst žanra nosaukumam, nu, kad tiešām gribas ar visu ģimeni apsēsties pie telekrāna un dzerot kafiju ar zemeņu pīrāgu sirsnīgi pairgot.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd./ afigkino

(Vismaz daļējā) baiopika vietā par lupatu karalieni negaidīti ir izdevusies pilnīgi psihodēliska franču drāma par mīlas trijstūri, lai arī pat par mīlas trijstūri to nevar nosaukt. Odrija Tatū visbiežāk ir sastopama pilnīgi sastingušā pozā ar lielajām acīm blenžot kaut kur tukšumā, viss pārējais, ko viņa dara, izsauc spontānu vēlēšanos, lai viņa to labāk nedarītu. Revolucionārie feministiskās modes aizmetņi rosina diezgan pamatotas aizdomas par to, ka mūsu Koko ir nevis izdarījusi krasu pagriezienu fešena minimālisma virzienā, bet gan drīzāk tupa nav bijis nekas cits, ko vilkt mugurā. Atliek tikai minēt, vai līdz titriem viņa mums parādīsies arī jaunos un modernos oranžos gumijas zābakos. Sviestains pasākums.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi! / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. / afigkino

Pirmais, ko nāksies izdarīt pirms "Tetro" noskatīšanās - samierināties ar to, ka sirmais metrs Kopola tomēr ir neatgriezeniski izkūkojis prātu, šāds kompromiss ļaus pievērt acis uz dažādām dīvainībām. Patiešām, ja "Jaunībā bez jaunības" vēl varēja atrunāties par to, ka cilvēks mēģinājis teležurnāla formātā iebāzt Lielo Padomju medicīnas enciklopēdiju, tad tagad neglābj pat palielinātās medikamentu devas, jo recidīvi turpinās. Atšķirībā no Eliades grāmatas ekranizējuma "Tetro" gan ir pavisam savādāks - Dienvidamerika, Buenosairesa, šika melnbalta bildīte, galvenajā lomā caur pieri uz pasauli blenž Vinsents Gallo, kurš aizvien izskatās pēc 80-o sākuma mačo, tjoločkas lomā - spāņu dāma no "Pāna labirinta", vēl tur ir tīneidžers, kas jau paguvis internetos iemantot epitetu "Marlons Brando bērnībā".

Tāpēc pirmā puse vispār ir tāds Almodovars darbības plaukumā, kur dalībnieki ņemas apkārt ne bez pigām kabatā, saasinājumi pacienta slimības vēsturē ierodas tikai otrajā pusē, kad sākas savdabīgi iestarpinājumi no teātra-baleta. Patagonijas literatūras festivāls un madāma Alona saulesbrillēs vispār vairs nav no zemes šīs, tas jau ir kaut kāds Vonnegūts. Man šķiet smieklīgi, kur nu vēl ar cirvi rokā apkārt staigājošais Gallo. Kopolam jādzīvo ir pansionātā un regulāri jāsaņem kontā daži miljoni sentimentālām izklaidēm, no kurām vēl neviens nav pagaidām nomiris. Kaut arī, kad melnbaltajā kadrā pēkšņi uzrodas makbuks ar aifonu, un saproti, ka tie tomēr nav 80-ie...

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / ach so / afigkino

ooo, ieraudzīju kopienā muzons opciju "Mass action on selected comments"
kādas iespējas paveras
"napalms!"
"sūtīt žoppā"
"apsveikt vārdadienā"
etc

šodien iznāk viktora oļegoviča p grāmata "t"
kas nemaksās naudiņu, bet iekačās, ir zagļi, krāpnieki, laupītāji un marodieri