Aprīlis 2024
| |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
| 14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
| 21 |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 |
27 |
| 28 |
29 |
30 |
|
20.1.09 05:23
It is all done with smoke and mirrors, and it always will be
jūs jau visi zinat, ka mana mīļākā filma ir Dereka Džārmena "Jubileja".
es te pēkšņi uzdūros leģendārās vēstules tekstam, kuru Tilda Svintone nosūtīja Derekam uz viņpasauli pirms sešiem gadiem (pirms tam nebiju to lasījis). vēstule sākas tā:
"Dear Derek, Jubilee is out on DVD. I found a copy in Inverness and watched it last night. It's as cheeky a bit of inspired old-ham, punk-spunk nonsense as ever grew out of your brain, and that's saying something; what a buzz it gives me to look at it now. And what a joke: there's nothing one-eighth as mad, bad and downright spiritualised being made down here these days this side of Beat Takeshi."
http://www.guardian.co.uk/film/2002/aug/17/books.featuresreviews
nu un tur tālāk arī daudz kā lieliska
"Things have got awfully tidy recently. There is a lot of finish on things. Clingfilm gloss and the neatest of hospital corners. The formula merchants are out in force. They are in the market for guaranteed product. They go out looking for film-makers with the nous of one who might consider employing halogen spotlights in the hopes of attracting wild cats into a suburban garden. They are missing the point. Don't they know the roulette wheel is fixed? That the croupier is a cardsharp? Do these people not watch old movies? It's the spirited that hold the hands in the long run, it always was - the low-key for the long term, the irreverent, the cheats, the undaunted and inspired rule-breakers, not the goody-goody industrial types with their bedside manners and managerial know-how.
It is all done with smoke and mirrors, and it always will be. Not with memos and steering groups. Not with statistical evidence or test screenings. Don't they know the basic laws of being in an audience? That we say we want to know more about the villain, but we don't really; that we say we like happy endings, but our souls droop without the bittersweet touch of something we might recognise, as we bend from our fascinating and complex mortal world into the virtual dark and back again. That we say we want famous faces we can recognise, but there's one thing that a face that we identify as an actor's first and foremost cannot do for us that the face we might see as that of a person can do. It is human beings that are of use to us in the figurative cinema. Human shapes and gauchenesses and human passions. Not drama and perfect timing and a well-tuned charisma round every bend."
ps. te ir pavisam pilnā versija
http://www.vertigomagazine.co.uk/showarticle.php?sel=&siz=1&id=953
20.1.09 08:01
Up To Yangtze (2007, Juņs Čaņs)
Un nemaz neizskatās viņa tik oranža, ja nu tikai pašos krastos - vislabāk ūdens masa, kas faktiski plūst pa kanjona dibenu, izskatās tad, kad ir zaļa, un it kā saplūst ar visapkārt stāvi augošo mežu. Rodas iespaids, ka ir tikai mežs un mākoņi, un nekā cita. Paši ķīnieši pret Jandzi izturas ar respektu un uvažuhu, faktiski, viņi pat nesaka "jandzi", bet vienkārši Upe. 90-o gadu sākumā Jandzi sākās leģendārā Triju aizu dambja būvniecība, projekts, kura pirmās ieceres bija jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Daudzmiljardu pasākuma rezultātam bija jāveic divas funkcijas: 1)jānoregulē upes episkā pārplūšana ar bieži vien iespaidīgu upuru skaitu; 2) jāuzceļ pasaulē lielākā HES, jeb kā pie mums te saka, ебане чудо света™. Un vēl viņiem stikla tax-free veikals esot zem ūdens, vai kaut kas tāds.
Protams, lai palaistu projektu (2007.gadā), nācās evakuēt aptuveni miljonu iedzīvotāju no Jandzi krasta joslas. Tie bija zemnieki un zvejnieki, kuri negribēja pārcelties uz pilsētām, un par šīm ģimenēm pirms gada mums stāstīja režisors Žang Ke, nu, un tagad arī kanādietis Čaņs savā dokumentālajā filmā. Neskatoties uz neapmierināto burkšķēšanu, Ķīnā vispār valda optimisms. Bet vispār jau filma varēja būt vizuāli paralizējošāka, un lai ūdeņi ar simfonijām, un kalni ar debesīm, bet režisors izrādījās daudz merkantilāks. in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / soc.etnogr. / apm.ņurd. / afigkino
20.1.09 08:08
Man On Wire (2008, Džeimss Māršs)
Dokumentālā leģenda par trako un pāradrenalīnoto virvesstaigātāju Filipu Petī, kurš 1974.gadā pamanījās novilkt virvi starp Ņujorkas nu jau nebūtībā aizgājušajiem Dvīņu torņiem (protams, nelegāli un piečakarējot mentus), lai 40 minūtes varētu klaiņot debesīs par šoku Lielā Ābola iemītniekiem. Ko? Drošības saite? Fak jūsu drošības saiti, saka Filips, ja tu kāp uz virves, tev jābūt gatavam jebkurā brīdī nosisties. Un tā, lūk, filmā desmit starojoši cilvēki stāsta par vislaimīgāko dienu viņu mūžā. Nolādēti awesome un neatvairāms kino, man noteikti viena no gada lieliskākajām filmām, kuru redzēju diemžēl tikai šogad, tāpēc neiekļuva pagājšgada megatopā.
in 2009 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino
20.1.09 08:10
In The City Of Sylvia (2007, Hosē Luiss Gerins)
Baismīgi konceptuāls kino, kurā režisors nodarbojas būtībā ar to pašu, ar ko SC ētera lietotājs Punkts - pusotru stundu filmē simtpiecdesmit dažādas Parīzes (?!) tjolkas, kā arī vienu frīku, kas izskatās pēc Džonija Depa "Donžuāna" laikos. Tikai Punkts ar fotoaparātu, a Gerins ar kinokameru. Man, protams, nav iebildumu pret simpātiskām dāmām ekrānā, bet pusotra stunda ir daudz par daudz pat visstiprākajiem nerviem. Scenārijā ir arī viens (un vienīgs) protohemingvejisks dialogs, pie kura gribas sākt ļoti mežonīgi smieties.
in 2009 martcore says
treškonteiners! / crap / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino
20.1.09 08:14
Timecrimes (2007, Načo Vigalondo)
Spānis Vigalondo savā debijas kino par laika nobīdēm un to sekām ir neticami labs! Vienīgais, viņš uzskatīja, ka ir pirmais, kurš Spānijā ir uzņēmis filmu par ceļošanu laikā - it kā visi vēl nesen nebūtu jukuši prātā no "Primer", kino, kas no skatītāja pataisīja slapju vistu, lejot viņam uz galvas stīvenu-hokingu vienkārši nepieklājīgos daudzumos. Bet Vigalondo, viņš nē, viņš ir savādāks. Stāsts ir aptuveni tāds: darbība notiek pilsētas lauku teritorijā, vīrs Hektors pārrodas mājās pie sievas, atskan telefona zvans, kur otrā galā klusē, binoklī viņš redz, ka kāda meitene mežā izģērbjas, viņš dodas paskatīties, čozafigņa, pēkšņi kāda persona ar asiņainu marli aiztītu seju iedur viņam rokā ar šķērēm, viņš bēg, izsit durvju stiklu kaimiņu namā, atrod uz galda rāciju, kur otrā galā atskan bezmaz tāds vokāls kā "lostā" - who the fuck you are and how did you get this phone, apkārt visādi pribori...
Vārdsakot, šī prelūdija beidzas ar to, ka viņš aizceļo stundu atpakaļ laikā, lai ar šausmām noskatītos, kā pats ierodas mājās, un nu j;amēģina domāt, ko lai iesāk pats ar sevi. Laika nobīdes efekts te ir vienkāršs un cilvēkiem saprotams, bet patiesībā tā ir tāda detektīvpuzle, kuru varētu būt sarakstījis Šeklijs. Interesanti drausmīgi.
in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.+ / afigkino
20.1.09 13:20
smoke lingers 'round your fingers
man te ierosina pārvākties uz londonu dzīvot
moš točna
20.1.09 19:07
jaunais u2 singls ir pilnīgs un nepārprotams supergrass
duraki, supergrupa bija dandy warhols
20.1.09 19:30
alpha dog
pārkers piegādā
20.1.09 19:56
obamas inaugurāciju internetos rāda?
20.1.09 22:03
nahren inaugurāciju, šodien deividam linčam paliek 63 gadi, a onlainā nerāda!
|