"Golden globes" sadalījušās, teiksim tā, smuki, brālīgi,pa ģelu un ticis gandrīz visiem
filma un režisors - Boils un "slamdogu miljonārs", arī labākais scenārijs viņam
aktieris - Rurks par "The Wrestler", otrais plāns - Ledžers, protams
dramatiskā aktrise - Vinsletai dubultuzvara, gan par galveno, gan otro plānu (nu, nezinu, "oskaru" domāju tomēr Hetveja dabūs poļubomu)
komēdijās galvenā loma sallijai hokinsai (happy-go-lucky)un farelam (in bruges) - lūk, vismaz kaut ko viņiem iedeva, lai nebūtu jāizliekas, ka NEKĀ TĀDA JAU NAV
labākā komēdija - vicky cristina barcelona, arī vūdijam tiek
multene - wall-e
ārzemju filma - vals im bashir, kuru neesmu redzējis, bet kaut kad noskatīšos
ā, un tā nu sanāk, ka finčeram - nekas

"oskaros" rasklads būs savādāks, ar "milku" un bez mendesa, cik es saprotu (tradicionālās pretrunas, kas viņiem katru gadu)

un tagad par pavisam kaut ko citu - nebiju pamanījis, ka nu jau gandrīz divus gadus atpakaļ pamanījies nomirt amerikāņu literatūras klasiķis normens meilers. nevar būt!

jā, un, protams, sākšu gatavoties rītdienas piketam
kā jau noprotat, es grasos izteikt savu neapmierinātību ar valdības pasīvo darbību, lai neteiktu - cinisko nolaidību mūsu valsts kosmonautikas sfērā

tagad jāizdomā tikai labs slogans, ar ko piketēt
Lofasz A Seggedbe! ungāru valodā, domāju, noderēs

vispār jau mana happy go lucky un in bruges izvēle par gada filmām, salīdzinot ar citiem gadiem šķiet tāda popsīga, nu, bet es redzu, ka vispār daudziem adekvātiem cilvēkiem LJ un te arī ir līdzīgi. tātad tas nenozīmē, ka esmu pietuvojies kaut kā popsņai, tas nozīmē, ka popkino tiešām ir kaut kā kļuvis labāks. a to jau sāc domāt, ka kļūsti par mazbudžeta ārthausa only fanu, īpašība, kas var piemist tikai totāli izsamisušiem deģenerātiem, kurus var aizsūtīt pie tiešām izcilā kinokritiķa bordvela, lai saprastu, ka viņu pretenzijas 99,999 procentos gadījumu ir neadekvāti murgi kā minimums. da nē, holivuda ir kruta.

šodien LJ ar vienu jūzeri runājām tieši, lūk, par šiem favorītiem, nevarējām nepieskarties maika lī filmai "naked", noteikti vienam no labākajiem kino. es, lūk, konstatēju, ka "naked" ir vienīgā filma, pie kuras man ne tas, ka gribētos notraukt beigās asaru, tur pa vidu gribas vienkārši necilvēcīgi Kaukt un Sist Galvu Pret Sienu, jo viņa kino patiešām ir tāda patiesības dzirksts par cilvēkiem, kas tur nevis delikāti pačukst austiņā, pakaisa ziedlapas ar kevinu speisiju, bet no ieskrējiena sper pa olām bez kādiem kompromisiem. 

paskatieties, memetam jaunā filma ir par ko - tiešām, par to, ka ja tev savu principu dēļ nāktos savā dzīvē pamest karjeru, naudu, komfortu, sievieti - da tas viss iet nahuj. bet lī filma stāsta par to, ka tas viss nekādi nepaiet bez sekām, ka par to ir jāmaksā cena, un ka šī cena ir aizvien lielāka atsvešināšanās, cinisms un mizantropija. un, galvenais, taču zini, ka viņam, sukam, ir taisnība. ka tieši tāda arī šī cena būs. ka pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas jau tev atklāti sāks riebties cilvēku muļķība, pret kuru tik vienaldzīgi vai ar jociņiem izturējies pirms tam. ka sāks besīt personiskais lūzerisms (ar kuru tik aizkustinoši dīloji agrāk), taču, lai pārstātu būt lūzerim, tev nāksies kļūt par diezgan lielu maitasgabalu, un, ka tur vairs nebūs opcijas - "man patīk visa pasaule un es pats sev arī", tas tikai iepiļījušām ģiffčonkām liekas un arī līdz nākamajai menopauzei - lūk, tāpēc "naked" arī ir būtībā tik maskulīns kino. nekādu alternatīvu nav, jebkura kompromisa rezultātā tu baidies pazaudēt some essential part of yourself. un, lūk, arī kauc tāpēc, ka izvēle ir tik drakoniska, bet paradīze ir vai nu zem zemes, vai debesīs, tikai ne šeit.

un taču nekad nesamierinies, soldier boy.

kā es redzu žurnālistu vispār, minimal requirements

normālam žurnālistam ir jāprot ļoti labi rakstīt un atbildēt par savu bazaru, uztvert savu profesiju kā tiešām savu profesiju - lasīt daudz literatūras, lai galvā vārdi neatmiekšķējas, un grāmatās jāsaprot kas un kāpēc ir uzrakstīts. lai arī, lūk, šis variants man, šķiet, arī var iet nahuj.

labam žurnālistam - plus ir jārubījas dvižuhā (to normāli latviski ir ļoti sarežģīti paskaidrot, bet katrā gadījumā - mēs neskatamies to, ko "aktuālo" raksta citi, mēs aktuālo uztveram paši) nezinu, cik procentu kokteilī tur ir talanta, un cik procentu - ieinteresētības apkārtnotiekošajā pasaulē, es sliecos uz paranormālo, taču tiešām hvz.

izcilam žurnālistam - bez visa minētā ir jāprot rakstīt ahujenna.

un visas žurnālistu ētikas iet patiesībā nahuj, ja tev ir smadzenes galvā, tu vienkārši neiekritīsi uz šādiem feiliem. protams, ir specialitātes, kur ir nepieciešamas vēl citas īpašības, tipa, gazas sektorā nebaidīties līst zem granātām, etc

starp citu, par "maskulīno kino" vēl runājot

holivudā pēdējos padsmit gadus viss šis geju kino pasākums, kad aktieri paliek bez muskuļiem, bet ar smukiņiem feisiņiem - tas būtībā ir nevis geju, bet gan tāds politkorektuma pasākums, kurā deklarējas fiška "nu, kā lai algu ziņā ir labāk aptuveni līdzīgas iespējas visiem darboties sieviešu un vīriešu lomās, lai nav tā, ka lomu iegūst džeks, kuram ir lielāki muskuļi un simts miljoni tikai par to, bet gan abiem dzimumiem ir bagātas iekšējās pasaules"

jo, ja novienādotu, piemēram, džeku muskuļus un meiču megapupus - tad sanāktu kino tikai džekiem, jo džeki ar muskuļiem nevis romantiskās lomas izpilda, bet mordobojs, rezultātā jobanijs seksims, bet neko citu novienādot pēc viņu domām nevar. tādēļ filmā "wanted" galvenajā lomā ir, teiksim, aktieris makevojs, kas meitenēm laikam patīk, bet man apvemties no viņa gribas (tieši konkrētajā setingā). šādu pārpratumu industrijā kļūst aizvien vairāk. visus no tā tošņī, producentiem toties mērķauditorija izlīdzinas. lūk, arī domā, cik prātīgi bija tā 90-o sākumā rīkoties.

viss tas, pulkvedi, reiz beigsies
vai nu mēs kādam apgriezīsim rīkles un mūsu acīm būs hārvija keitela skatiens, vai nu viens no diviem

te vēl viens kinoposts, īss, neizplūdīšu

korejiešu režisoram vongam kar vajam, kas ir aizpagājušās desmitgades gandrīz galvenais un tā (un to vispār ir grūti noliegt), man nav ne mazākās vēlēšanas skatīties filmu my blueberry nights

es, tipa, noskatījos viņu gandrīz visu. viņš man ir atstājis tādu klasiska āzijas kino filmmeikera iespaidu (kas nav kompliments), taču drīzāk kaut kā statistiski vai arī garlaicīgi, lai arī garlaicīgi nav, šizofrēnija. vārsdakot. manā uztverē viņam ir tikai viens vienīgs superkino, tas ir "days of being wild", apdullinoši kruta nofilmēts un apdullinoši kruta izstāstīts. šausmīgi labs kino, nopietni. skatieties, meitenes un zēni.