par leišu meitenēm, ir, vot, ļoti atbilstoša Dziesma, ja arī tad jūs nesaprotiet, nu tad nezinu

vēl varētu atvērt rubriku "stāsti par interesantiem cilvēkiem"

tur noteikti būtu jāiekļauj storijs par robertu g. roberts g parādījās laikā, kad strauji mainījās rokgrupu menedžeru paradigmas, tobiš, no mazām un fanojošām meitenītēm par visai pieaugušiem čuvakiem, kuriem noteikti bija sakari kriminālās aprindās, ervīns zants, piemēram, indie grupas satellites albumu izdeva bezmaz vispār no tjurjagas kameras, a mūs un baložu pilni pagalmi ierakstus izdeva roberts g, kas naudu biznesam bija nopelnījis, tipa, ar pornosaitu internetā, viņam vienmēr bija tāds strjomnijs paskats. tagad viņš ir baznica.info vai kaut kā tāda īpašnieks vai redaktors; es bieži vien cenšos saprast, kāds viņa radošajai darbībai ir kopsaucējs, moš, VIŅŠ AR KULTA LIETĀM ŅEMAS?

publicēju šajā blogā dzejnieka aleksandra vedenska 1930.gadā uzrakstīto dzejoli "значенье моря" ("jūras nozīme"), tas ir garš, bet nu par lietu
( ... )

citāts no laacza bloga

vēl, lūk kādu notikumu varu izstāstīt

mums vietējā veikalā kaķenei piedzima kaķēni, septiņi gabali, sešus, kas bija riži un dzīvespriecīgi, kaut kā izdāļāja pastāvīgajiem apmeklētājiem, septītais bija mazs, melns un akls. un kaķene, kas ir, nezinu, nu bemaz pārdesmit kilogramus smags, spēcīgs ruds kaķis turpat vai suņa lielumā, ar simtiem ielu cīņu izcīnītām pēdām sejā, viņa, lūk, sāka rotaļāties ar savu aklo meitu, kā kaķu mammas rotaļājas ar saviem kaķēniem, tur gāž ar ķepām apkārt, un sīkā laimīgi gāžas, iedomājieties, tāda patiešām milzīga kaķene un sīkais, melnais kaķēns.
un tajā brīdī veikalā ienāca džeks ar Buldogu, buldogi ir labi suņi ar pašcieņu, bet kad šī kaķene nostājās metra attālumā, aste gaisā, mugurkauls visagresīvākajā izliekumā, skatiens - buldoga acīs, suns izgāja laukā pa durvīm un nekavējoties apčurājās.

vai arī, teiksim, es nesen redzēju megaerotisko sapni, kurā es skūpstījos ar SC lietotāju rasbainieku. nu, nevis skūpstījos, bet bučojos, megaerotiskias sapnis sākās brīdī, kad mēs ar rasbainieku tā no rīta pamostamies blakus, ar sakniebtām lūpām viens otru nīgri nobučojam, atā, atā, uz redzēšanos, un tad es pa īstam pamostos bemaz balsī smejoties

lūk, lielisks jūzerpiks


forši!


"galvenais ir sadzīvot", kā saka vokālists kaspars dimiters

kā es apskaužu tagad pērkonu, es ļoti daudz ko dzīvē atdotu par sajūtu, kāda ir pirmoreiz skatoties tvinpīku