šovakar tjomas idiotēkā vispār kolosāls grāvējs
( ... )

Vietējā Dziļmeža bibliotēkā jau kuro gadu valdīja korupcija, un visi to zināja. Korumpētais bibliotekārs Āpsis par nelieliem materiāliem labumiem - īrisa konfekti vai velosipēda dakšu - pieturēja labākos darbus īpaši atlasītai publikai, tādēļ Spike bija ļoti izbrīnīts par radušos situāciju. Lūk, Vilks lasa grāmatu, kur uz vāka uzzīmēti divī vīri saulesbrillēs un blondīnes kāja rēgojas laukā no automašīnas bagāžnieka, Lācim, savukārt, uz vāka kapteinis, ar roku aizsedzis no saules acis lūkojas tālēs, un pirāts ar dunci mugurā guļ fonā, bet par to, kas bija uzzīmēts uz vāka Lapsas grāmatai, vispār nav pieņemts pieklājīgā sabiedrībā skaļi runāt. Bet kā Spike aiziet uz bibliotēku - Āpsis ar noslēpumainu skatienu izvelk no plaukta noputējušu izdevumu, Aļģimantas Pavļēvičus "Kur dzied zemzari", uz vāka vispār nekas saprotams nav uzzīmēts.

Tādēļ Spike nolēma likvidēt šo netaisnību, lai spēcīga literatūra būtu visiem, un sāka zīmēt komiksus. Pirmais garadarbs saucās "Zvērīgais Kāmis" - tas bija par Kāmi, kas neko īpašu nedarīja, tikai izmantoja superspēju palikt divreiz lielākam apmēros, tomēr arī šis fakts citos kāmjos iedvesa pamatīgu respektu un Dziļmežā aizgāja uz urrā. Tālāk sekoja fundamentālais darbs "Apdullinošie Tītari atgriežas atkal un vēlreiz - 4" (nosaukums skanēja vareni, un pirmās trīs daļas Spike sirdī apņēmās sacerēt kaut kad vēlāk), Tītaru vadoni ar tēraudzilo skatienu un elektroniski radioaktīvo guzu Dziļmežs apsprieda turpat vai visu vasaras nogali, kamēr bibliotekārs Āpsis nevienam nevajadzīgo saulesbriļļu un kapteiņa sabiedrībā pārdomāja savu uzvedību pie lielā bibliotēkas galda.

lieliska dziesma septembrim

Deivida Linča pirmo piecu īsfilmu kolekcija ar paša autora komentāriem. Galvenais, kas tur atrodas - lielisks eksperimentālā kino paraugs, 35 minūtes  garā filma "The Grandmother" (1970.gads), kurā Filadelfijas mākslas augstskolas audzēknis, kas pašam par lielu pārsteigumu dabūja grantu nupat tapušajā Amerikas kinoinstitūtā, šķiet, uz visiem laikiem atrisina jautājumu ar krāsām, balto, melno un sarkano. Vēl ir arī laikam viņam visnetipiskākais kino,  "The Cowboy And The Frenchman" jautrs stāsts par to, kā reiz rančo sastapās amerikānis  ar francūzi, un  55 sekundes gara īsfilma, kuru viņš uzņēma ar slaveno brāļu  Lumjēru kinokameru.

in 2008 martcore says
linčs!

Koledžas komēdija pēc Breta Īstona Ellisa grāmatas anarhistiskā režisora Eiverija izpildījumā kaut kā ļoti atbilst savam nosaukumam. Respektīvi, lūk, žanrā "jauniešu komēdijas" viņš ir tik ļoti tēmā, ka pat izteiksmes līdzekļi pārstāj novērst uzmanību - koledžā visas jauniešu nopietnās sarunas sākas ar teikumu "man guļamistabā ir pots un ekstazī", vienīgās attiecības ar pasniedzējiem ir, atvainojos, orālā seksa līmenī - un, vienalga, psiholoģijā Eiverijs rubījas simtreiz krutāk, nekā visi pārējie, par ko ik pa laikam ļoti negaidīti un pārsteidzoši mēdz atgādināt.
Tādā mērā, ka tieši viņam vārdus "ai, viss pāries" ir teikt daudz lielākas tiesības, nekā visādiem tur pārgudriniekiem un vecākiem. Lieliska filma.

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino

Kādu dienu Glupais, kas darbā bija ticis pie sava kārtējā atvaļinājuma, nolēma apmeklēt Paradīzi, par iespaidiem noteikti pastāstot savā blogā. Firma "Šmits un partneres" solīja nedēļas laikā  atpūtu uz četrzvaigžņu mākoņa, ekskursijas pa ievērojamām vietām un 36-grādīgu nektāru ar ētera garšu.
Lūk, kā izskatījās pieraksti.
14.jūl. Atbraucām. Pie mākoņa maz strādāts, divreiz kāja iekrita kaut kādā caurumā, un visu vakaru gar logiem trokšņoja lidmašīnas, fakts.  Teicu portjē, vai tad tiešām nevar notriekt, viņš saka , ka Ellē Sātans esot  nobeidzis jau divsimt  šahtjorus, vienalga rokoties, nekāda glābiņa.
15 jūl. Bijām Paradīzes dārzā. Neko sev, Pūres līmenis.  Āboli vēl nav nogatavojušies, piemineklis Čūskai vispār nožogots.
16.jūl. Apmeklējām Imigrācijas dienestu. Te labprāt ielaiž ar tranzītvīzām, bet uz palestīniešiem skatās ar aizdomām. Vakarā dosimies pēc vietējā nektāra.
17.jūl. Mākonis ir lielisks, es apskāvu veselus divus gabalus, iemetu ar vīnogu kauliņu lidmašīnai, un rītdien mūs ar palestīniešiem sūta atpakaļ! Žēl, ka atvaļinājums beidzas.

es to, bļ, pats nojaušu

Piektdienas vakarā Vilks tradicionāli uzvilka izejamos džinsus un ieradās vietējā krogā, lai pasūtītu pie bārmeņa Kaplača sev tikpat tradicionālo kokteili "ļipas aromāts" ar salmiņu, sarkanajiem pipariem, divām peldošām frikadelēm un glāzes malā uzspraustu sūnas gabaliņu.
- Nu, kā viš i?, saimnieciski noprasīja Vilks, iemetot mūzikas automātā 50 santīmus, no kurienes nekavējoties atskanēja "Friday I'm In Love"
Kaplacis, kratot kokteili, nolūkojās Vilkā ar diezgan nogurušu skatienu
- Atkal ar Stirniņu dejosiet uz galdiem? Atkal rakstīsiet ar krāsu baloniņu nepieklājīgus vārdus ārā uz celma? Atkal būs jāsauc jenoti un jākasa no griestiem nost Lāča piektdienas plovs?, viņš uzdeva diezgan konkrētus jautājumus.
- Nekādā gadījumā, novērsa skatienu Vilks. - Tu taču mūs zini.
- Tur jau tā lieta, ka es jūs lieliski zinu!, Kaplacis dusmīgi iemeta frikadeli kokteilī.

Poll #14818 hhhh
Open to: All, results viewable to: All

vai iegādāsies jauno aifounu?

man rudens pa īstam laikam ir uzsācies tikai šodien
visu dienu skan galvā ģeniālas dziesmas vārdi: "apstājies suns, skatās kur iet, bet uz galda kaudzē viens pēc otra liecinieki"
tiem, kuriem pārpratuma gadījumā šīs dziesmas nav uz datora