spike
Vietējā Dziļmeža bibliotēkā jau kuro gadu valdīja korupcija, un visi to zināja. Korumpētais bibliotekārs Āpsis par nelieliem materiāliem labumiem - īrisa konfekti vai velosipēda dakšu - pieturēja labākos darbus īpaši atlasītai publikai, tādēļ Spike bija ļoti izbrīnīts par radušos situāciju. Lūk, Vilks lasa grāmatu, kur uz vāka uzzīmēti divī vīri saulesbrillēs un blondīnes kāja rēgojas laukā no automašīnas bagāžnieka, Lācim, savukārt, uz vāka kapteinis, ar roku aizsedzis no saules acis lūkojas tālēs, un pirāts ar dunci mugurā guļ fonā, bet par to, kas bija uzzīmēts uz vāka Lapsas grāmatai, vispār nav pieņemts pieklājīgā sabiedrībā skaļi runāt. Bet kā Spike aiziet uz bibliotēku - Āpsis ar noslēpumainu skatienu izvelk no plaukta noputējušu izdevumu, Aļģimantas Pavļēvičus "Kur dzied zemzari", uz vāka vispār nekas saprotams nav uzzīmēts.

Tādēļ Spike nolēma likvidēt šo netaisnību, lai spēcīga literatūra būtu visiem, un sāka zīmēt komiksus. Pirmais garadarbs saucās "Zvērīgais Kāmis" - tas bija par Kāmi, kas neko īpašu nedarīja, tikai izmantoja superspēju palikt divreiz lielākam apmēros, tomēr arī šis fakts citos kāmjos iedvesa pamatīgu respektu un Dziļmežā aizgāja uz urrā. Tālāk sekoja fundamentālais darbs "Apdullinošie Tītari atgriežas atkal un vēlreiz - 4" (nosaukums skanēja vareni, un pirmās trīs daļas Spike sirdī apņēmās sacerēt kaut kad vēlāk), Tītaru vadoni ar tēraudzilo skatienu un elektroniski radioaktīvo guzu Dziļmežs apsprieda turpat vai visu vasaras nogali, kamēr bibliotekārs Āpsis nevienam nevajadzīgo saulesbriļļu un kapteiņa sabiedrībā pārdomāja savu uzvedību pie lielā bibliotēkas galda.