JĀ! BEIDZOT IR REĀLA PRETINDE MORMOŅIEM, JEHOVAS LIECINIEKIEM UN PĀRĒJIEM SLUDINĀTĀJIEM!

( ... )

man nez kāpēc sema mendesa filmas nosaukums "road to perdition" izsauc histērijas lēkmi
it sevišķi tur vēl ir synopsis " bonds of loyalty are put to the test when a hitman's son witnesses what his father does for a living."
rauj vaļā slūžas

Reiz Patai bija tik ļoti noriebušies darba kolēģi ar savām koorporatīvajām ballītēm, ka kārtējā koorporatīvajā ballītē viņa nolēma kantori iznīcināt uz visiem laikiem. Pa kluso piebērusi visiem kokteiļiem un dzērieniem viagru un citus pa televizoru un internetu reklamējamus preparātus, Pata ar apmierinājumu noskatījās, kā kolēģi pat lāgā nepaguvuši viens ar otru apsveicināties, nozūd nomaļos kantora kaktos - jau pēc pāris stundām telpā nebija palicis neviena cilvēka, un Pata vienā mierā apēda vientuļi stāvošās kūkas.
Nākamajā rītā kolēģi kautrējās cits citam acīs paskatīties, arī šefs visu dienu raudzījās rakstāmgalda atvilknē, atlūgumi gūlās uz galda viens pēc otra, bet Pata palika kantorī vienīgā un galvenā - pēc mēneša viņa jau bija aizpildījusi visas štata vietas ar draugiem, radiem un paziņām, bet tas viss līdz nākamajai koorporatīvajai ballītei.

Kādā novembra vakarā Čaj sēdēja uz celma, pīpēja un sprieda ar Vilku par reliģiskām tēmām.
- Lūk, kāpēc jums ir jāķer Zaķi?, jautāja Chaj. - Jūs viņus taču tāpat noķert nevarat.
- Tā nav taisnība, Vilks pavirpināja rokās čiekuru, - Redzi, sensenos laikos reiz vilku bars ķēra zaķu baru, zaķi iespruka gravā, bet tad zaķi pārlēca pāri strautam, un sāka rādīt uz vilkiem ar pirkstiem. Taču pēkšņi strauta ūdeņi pašķīrās, un divas garaušus mēs noķērām kā likts!
- Zili brīnumi, grozīja galvu Chaj.
- Ha! Tu pat iedomāties nevari. Pats galvenais Vilks pat kokā prata uzkāpt!, vēstīja Vilks
- Kāpēc?, apmulsa Chaj
- Mīlestības vārdā!
Un Vilks izvilka no kabatas grāmatu ar minēto nosaukumu.

Kad Dziļmežā atvērās jaunā teātra sezona, kā pirmo uzvedumu tika nolemts iestudēt "Alisi Brīnumzemē", tikai pēc publikas pieprasījuma režisorei Rabarbermaizei nācās pārrakstīt visas galvenās scēnas, kas pēc zvēru un teātra kritiķes Vardes domām, nu nekādi neatbilda vispārējiem priekšstatiem un pasaules standartiem. Daži azartiskākie teatrāļi vispār gribēja sūtīt rakstnieku Kerolu kodēties, taču kompromiss tika atrasts - Alises lomu uzticēja Mežacūkai, kas truša alā, ja arī iesprūstu, tad vismaz prastu izkārpīties uz priekšu, Češīras kaķa loma tika uzticēta Lācim, kuram bija ļoti sapampusi galva pēc Birztalas Svētkiem, hercogienes lomā tika nozīmēts Ūpis.
Rabarbermaizes pārstrādātais sižets arī solīja neticamus pavērsienus: vispirms Mežacūka no helikoptera tiek iemesta pa logu cilvēku hipermārketa trešajā stāvā, kur Trusis meklē sev "Levis" džinsas un nevar atrast, bet tālāk jau tiek dzerta tēja kopā ar ceļu policistiem (lomās - Jenoti) Jūrmalas šosejas malā, līdz uz tās parādās kāršu gejpraids, kas spēlē kriketu ar mežsarga Osvalda galvu. Kā vēlāk atzīmēja savā recenzijā teātra kritiķe Varde, šajā eposā ir skaudri jaušams Dziļmeža režijas skolas piesitiens.

atzīšos, ka šī gada laikā interneta vietne, kurā es pavadu visvairāk laika, ir http://www.civfanatics.com un tur vairs neko nevar izdarīt

man civilization sērija - tas ir abyss, tajā ir kaifs krist gadiem, spēles noteikumus divdesmit minūšu laikā saprot pat zīdainis: setlers var izdarīt tikai vienu lietu - uzcelt pilsētu, strādnieks var rakt un var nerakt, a spēlētājs visa pasākuma laikā būtībā nodarbojas tikai vienu lietu - izved drausmīgu apkārtējās ģeogrāfijas analīzi.

ja tavai nācijai sākumā bez setlera un strādnieka ir vēl klāt arī skauts - tas ir viens lieks gājiens, kas atstās iespaidu uz visu ģeopolitiku nākamjos tūkstots gados. viens lieks gājiens, bet uzreiz tāda paradigmu maiņa!

es vot cik jau gadus močīju civu, bet normāli karot, tā kā man gribētos, изящно, es neesmu iemācījies - jā, strēlnieki ir kalnos, ceļu infrastruktūra un finansiālās bāzes izveidošana ir, bet beigās tāpat destrojs ar zvērīgu pārspēku, tank rush gājienu režīmā. kļūdu skaits, no kurām 50% ir apriori stulbas, liek iedziļināties aizvien tālāk.

līdz šim vishitovākais pasākums, kad es ar irokēziem (es piļīju skirmišu, kur viss ir randomā, man pāris reizes ņujorka ir bijusi antarktīdā) iekļuvu kontinenta vidū tieši starp angliju un franciju, un nopizģīju francijai it kā defaultā pienākošos lauciņus ar vīnu, pēc kā nākamajā gājienā noslēdzu aliansi ar angliju, tā bija brīnišķīgākā partija mūžā.

tātad reklamēju palasīt cibiņu http://klab.lv/users/tadeuszcysewski/
man liekas, ka tas ir pujāts, bet vai galu galā nav vienalga

parīt es pametu 5.līgu un pārceļoju uz ceturto, pretinieks pārspēlēs rādās vēl vārgulīgāks par botu. mūsu 5.līga - tā bija pizģec elle, es pats gandrīz tiku gandrīz latvijas (šobrīd visspēcīgākā komandu ziņā valsts!!) kausa 1/4 finālā, vienā mierā močījot arī trešās līgas stārus. 4.līgā, kur es spēlēšu nākamsezon, vairumam komandu vidējais aritmētiskais algu lielums ir...nu, 2k. Mūsu piektajā lielākajai daļai tas bija 13-15k. Pēc sezonas tas jau būs pie 18-20k.
Tas ir ļoti interesanti, jo jaunie, kas nāks klāt, acīmredzot var saņemt ļoti nekādu komandu no 4-ās, vai arī afigkino (kā man un vēl dažiem tas gadījās) no piektās, es neskatoties uz visiem sirmajiem matiem:

P Team name W-L for ag. +/- Pts
1 BC Litrabols 22-4 1719 1323 396 48
2 La Resistance 20-6 1852 1475 377 46
3 Naukseni_89 20-6 1671 1294 377 46

(lūk, ŠĀDI es dabūju savu otro vietu, ar pēdējā sekundē iemesto metienu pēdējā sezonas spēlē pret naukšēniem, kuru es zaudēju mājās precīzi ar mīnus septiņi)

izvēlētos piekto. tagad jau ceturo dienu no vietas cenšos aizpildīt jaunā un talantīgā uzbrucēja pozīciju. atradu džeku.

6 Gianpaolo Giacomuzzi (2061088)
Age: 16
Country: Italy
Character: stable
Height: 191 cm (6'3 ft)
Weight: 84 kg (184 lb)
Wage: 11.264 € / week
Estimated value: 270.753 €
***½ as Shooting Guard.
This player belongs to Kivijärvi Federation

Ballhandling: pathetic Quickness: good
Passing: pathetic Dribbling: above average
Rebounding: poor Positioning: above average
Shooting: great Free throws: above average
Defense: good Work rate: good
Experience: none Tiredness: 0%

man liekas, ļoti zajebisj, jo es mazjiem piespēles trenēšu tāpat visu nākamo sezonu.

affaira un trz diskusiju palasīt spēj tikai pats affairs un trz

piecas pasakas dienā, man liekas, šāds režīms būtu ideāls

Reiz dzīvoja karalis, kuram bija trīs dēli - divi gudri, bet trešais Fxp, kas pēc mitoloģijas bija dumjš, bet pēc paziņu viedokļa rubīja fišku. Karalis, kuram tāpat nebija ko darīt, izlikās ka tūlīt mirs nost, tādēļ aizsūtīja visu trijotni meklēt sev katram līgavu, un pats ar lielu interesi katru dienu šķirstīja dzelteno presi. Līgava, pēc viņa domām, gulēja Pakistānas valsts Nangas Parbata kalnā, kur varēja nokļūt tikai izredzētie.
Visi trīs vietējā ciemā noīrēja transporta līdzekļus.
Vispirms Nangas Parbata kalnā uzjāja pirmais tēva dēls, kuram zirgs vidū nobeidzās no skābekļa trūkuma, un viņš pats aizlēpās aiz akmens, gaidot glābējus Sanbernārus.
Otrs tēva dēls kalnā devās ar lauksaimniecības kombainu, kas ir spējīgs savā ceļā noārdīt visus šķēršļus, taču maršrutu beidza Grīnpīsa aktīvistu ķetnās, jo pēc dažiem mēnešiem bija saārdījis visu teritoriju tā, ka vietējie iedzīvotāji grozīja galvas, un teica, ka neesot neko tādu dzīvē redzējuši.
"Aļo!", kalna pakājē ieaurojās Fxp, "es te pa lietu, vārdsakot!"
"Uz kurieni tu esi sataisījies, svešiniek?!", no vietējā ciema pēkšņi iznāca visskaistākā meitene pasaulē.

starp citu, es vakardien noskatījos mūsu austrumu kaimiņu blokbasteru "gitļer kaput" apvāršņa palielināšanai
ko lai saka
palielinājās, jā