Klusais britu kinoklasiķis, sers, ekskopīraiters un Tonija Skota draugs Alans Pārkers mēdza savā kinokarjerā darboties dažādos žanros, šo to mēs vispār noignorējām - teiksim, filmu "Evita" ar Madonnu es vispār neesmu redzējis un arī īpaši nevelk. Toties viņš ir nofilmējis divas citas svarīgas filmas, "Midnight Express", par kuru, es ceru, visi ir kursā, un, lūk, doto piemēru, 1987.gada "Angel Heart".

Sākumā neko tādu negaidi. Privātdetektīvu Hariju (Rurks) kāds dēmoniski noslēpumains klients Sifrē (de Niro) aizsūta meklēt personu, kas pēc Otrā pasaules kara saslimusi ar amnēziju, bet tad negaidot pagaisusi no klīnikas ar aizbintētu seju. Viss atgādina tādu neo-noir, kadros ir maz gaismas, viss tumšs kā peklē, darbība vai nu notiek mijkrēslī istabās, vai nu naktīs, vai nu, kas ir visatmosfēriskākais - vēlos un ne mazāk tumši drēgnos rudens vakaros. Tas viss turpinas līdz brīdim, kamēr filma pēkšņi ar deividfinčerisku azartu tevi nesagrābj pie rīkles, un naturāli, pirmoreiz atviegloti uzelpo tad, kad Rurka varoni sāk dauzīt ar rokām un kājām divi uzvalkos tērpti vīrieši - vismaz kaut kas zināms un pazīstams. Tikai tas vairs nav nekādu 80-o gadu kino, filma sāk diezgan pārliecinoši atgādināt jau pieminētā Finčera "Se7en", ne tik daudz pēc sižeta, kā pēc izvēlētajiem paņēmieniem (man, teiksim, liekas, ka šiem abiem režisoriem dotajā gadījumā ir raksturīga spēcīga simbolikas izmantošana, kaut arī ne tikai), nu un tur atkārtojošies kadri ar ventilatoriem un liftu, jā. Kurā 80-o gadu filmā upurim izgriež sirdi no krūtīm, un tā tur tagad blakus viņam mētājas, var paņemt rokā un paskatīties?

Lai arī filmas fabula kaut kādā vispārīgā līmenī ir diezgan viegli izprotama un atšifrējama, par to kaut kā nedomā līdz pat beigām, un tas nav trūkums ("Se7en" arī bija samērā skaidrs, ar ko beigsies). Rurks, kuram viss šis pasākums ir ļoti nevājš psiholoģisks horrortrips, filmas vidū atkal izceļas ar idiotiskajām brillēm (esmu pārliecināts, tā bija viņa ideja), lai beigās kompensētu bērnišķošanos ar ļoti spēcīgu aktierspēli - šķiet, labākā viņa filma, vismaz man..

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd.+ / afigkino 

Džūlija Deivisa, kura darbojas žanrā "Sex&The City" frīkiem andergraunda versijā pati arī ir galvenajā lomā, un ir dāmu rakstniece, kas uzrakstījusi grāmatu par to, ka mīlestības nav - tās tiešām nav, jo gadus trīs Džūliju nav piemeklējis interkurss, o tiek sasniegti stingri individuālā kartā Vienā no grāmatas promotēšanas radioraidījumiem viņa iepazīstas ar mačodīdžeju Metjū, un pošlo pojehalo, izveidojas pāris "mierīgs mačodīdžejs un rakstniece-sterva", jo sterva viņa ir patiešām - atklājot attiecību noslēpumu burvību, nekavējoties steidzas ar problemātiku dalīties preses slejās un citos medijos, mol, mīlestības aizvien nav un es to pierādīšu. Metjū tikmēr ar katru dienu kļūst aizvien drūmāks, taču uz viņa aizrādījumiem, ka bazāru publiski vajag filtrēt, rakstniece Eimija iepleš acis un saka - kā, tas taču ir mans darbs, vai es tavā darbā jaucos, začīt?! Vārdsakot, dīdžejs sirmo ne dienām, bet stundām, jo jau rīt gērlfrends var parādīties radio ar problemātiku, tipa, "Vai tā ir problēma, ja vīrietis pārdzīvo, ka viņam ir 12,75 centimetrus garš loceklis? ", vai ko tādu.

Beidzas viss, protams, labi, mīlestība, izrādās, IR un par to tiek teikta varena Lielā Runa, nu a rakstniece atzīst, ka bijusi dura. Vārdsakot, Deivisas filma ir ne pārāk gudrs laika pavadīšanas veids, kaut arī...

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz neskatītos / apm.ņurd. / afigkino  

"Little Murders" savā sākumā bija luga, kuru teātris noņēma no repertuāra tieši stundu pēc pirmizrādes - tekstu savāca aktieris Alans Ārkins, un uzņēmās pats arī režisēt kino. Patiesības labad jāatzīst, ka nespēju iedomāties, kā šo scenāriju iespējams realizēt teātrī, bet nu par galveno. Nosaukt "Mazās slepkavības" par ultramelno komēdiju var, bet roka nepaceļas. Jā, tā ir līdz asarām un histērijai smieklīga filma, taču vairāki pagriezieni tajā un jau tīri absurdā pēdējā trešdaļa - tas būtu tāpat kā uzskatīt, ka Harmss tomēr rakstīja anekdotes, a tas ir tieši šis gadījums. Ne atbilde britu "Vizneilam" (tā jau ir lieteratūra tīrā un nedestilētā veidā), bet vairāk tāds Harmss.

Pēc savas struktūras Ārkina filma pat nav luga. Tā, atvainojos, ir operete. Varoņi var stundām klusēdami klīst apkārt, lai vajadzīgajā vietā katrs izblieztu savu piecminūtīgo āriju prozā, un tās jebkurā variantā izceļas ar vēl nepieredzētu dramatisku spēku. Filmas pirmo pusi jūs mēģināsiet novaldīt smieklus, skatoties uz artefaktu Eliotu Guldu, kurš ir pilnīgi apātisks pret absolūti visu un it sevišķi savu hiperaktīvo līgavu (tu mani mīli? - es tevturpat vai uzticos.), staigā apkārt ar sadauzītu seju, jo vienkārši gaida, kad viņa nelabvēļi uz ielas nogurs un beigs viņu sist, kā arī pelna milzu naudu fotografēdams parkos suņu sūdus. Otrā puse jau ir par Ņujorkas iedzīvotājiem 70-o sākumā, taču programmā ir Mācītāja On Acid uzstāšanās, kā arī vispār nāvējošais paša Ārkina-policista monogs netālu no fināla. Unikāla filma.

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino

a kādreiz filharmonijas skvēra tusovkai bija tāda paraša, dot vianam otram iesaukas pēc tā, kādas grupas tēširts tev bija mugurā
nu, teiksim, tev ir grupas "nirvana" tēširts, tevi sauc par nirvanu
vai arī par eksploitedu, ja tev ir "exploited" t širts

tad vienam džekam bija iesauka dismembers
atvainojiet, ka šito atcerējos :))
bļia
dismembers

tagad jau cilvēks no rītiem garaiņus pa muti laukā izverd
un tūlīt arī tējas un buljoni aktualizēsies

a es tā sapratu, ka krievijā pilnībā nopietnībā aizlieguši rādīt seriālu "south park"
nu, prokatūras aizliedza, a sāka visu, protams, melnsvārči

cilvēki sēro
"13 сентября в 16.00 в Новопушкинском сквере пройдет пикет в поддержку установки памятника невинно убиенному отроку Кенни. Об очередном воскрешении которого мы рискуем больше никогда ничего не узнать, поскольку общими усилиями 20-ти экспертов, печально известной секты пятидесятников и двух прокуратур сериал «Южный парк» (“South Park”) признан экстремистским, пропагандирующим насилие и антиобщественное поведение. Это грозит прекращением показа и закрытием канала «2х2»."

- Ты читала Робски "Casual-2"?
- Читала, понравилось. Там хеппи-энд.
- Там же героиню главную убивают!
- Это и есть хеппи-энд.
(c)immoralist